Pēc kādiem faktoriem tiek plānoti ceļu remontdarbi?

Autovadītāji un citi ceļu satiksmes dalībnieki bieži vien ir neizpratnē par to, kāpēc konkrēti ceļa posmi tiek laboti ļoti bieži, turklāt, kad tie vēl vizuāli izskatās pieņemami, bet citi paliek neremontēti ilgus gadus. Ceļu stāvoklis dažādās Latvijas vietās patiešām ir ļoti nevienlīdzīgs, tāpēc skaidrojam, pēc kādiem kritērijiem, tiek izvērtēti ceļi un kā tiek plānoti to remontdarbi?

Vispirms, noteikti jāsāk ar skaidrojumu par to, kāpēc tik daudz ceļu ir sliktā vai pat katastrofālā stāvoklī. Pirmkārt, tas ir finansējuma trūkums, lai nodrošinātu biežu, kvalitatīvu ceļa seguma maiņu. Galvenais ceļu nodrošinātājs ir valsts, jo tā veido ceļu tīklu un nodod to iedzīvotāju rīcībā. Atšķirībā no daudzām citām transporta infrastruktūras sastāvdaļām, kā, piemēram, ostām un dzelzceļiem, ceļi vienmēr ir bijuši bezmaksas, jo šāda veida mobilitāte tiek uzskatīta par pilsoņu tiesībām, turklāt nav iespējams izdomāt taisnīgu un efektīvu šī ceļu lietošanas apmaksas mehānismu. Tātad valsts ceļi tiek laboti un uzturēti vienīgi par nodokļu maksātāju naudu, kas var būt nepietiekama, lai visus ceļus savestu kārtībā, jo ceļu uzturēšana ietver arī citus darbus, ne tikai bedru labošanu un ceļa seguma maiņu. Otrkārt, jāņem vērā fakts, ka automašīnu uz ceļiem paliek arvien vairāk, līdz ar to ceļa segums nolietojas arvien straujāk.

Tālāk par pašu ceļu izvērtēšanu pirms remontdarbiem. Vispirms tiek izvērtēta katra ceļa nozīme un izmantošanas intensitāte. Ir jāsaprot, ka valsts galvenie autoceļi vienmēr būs prioritāte, jo pa tiem pārvietojas visvairāk transportlīdzekļu. Tie tiek remontēti visbiežāk un uz tiem tiek klāts tikai kvalitatīvs asfalta segums. Mazāk nozīmīgu ceļu labošana ir otršķirīga un ir iespējama tikai tad, ja tam pietiek finansējuma pēc tam, kad ir sakārtoti galvenie autoceļi. Protams, ļoti nopietnu bojājumu gadījumā, tiek laboti arī mazāki ceļi, piemēram bīstamas bedres pavasaros tiek labotas uz pilnīgi visiem ceļiem bez izņēmuma, jo tās nopietni apdraud satiksmes drošību.

Pēc tam ceļi, prioritārā kārtībā, tiek izvērtēti pēc konkrētiem kritērijiem. Vispirms tiek novērtēts ceļu seguma un arī nomaļu un ūdens novades vizuālais izskats piecu ballu skalā, lai varētu vispārīgi novērtēt, kuriem ceļiem ir nepieciešami nopietni remontdarbi. To, vai ir nepieciešami steidzami labojumi, var novērtēt arī tikai ar vizuālo apskati un bez tālākas izvērtēšanas. Tomēr tiek veikti arī nopietnāki izvērtējumi, lai skaidri saprastu, kād ir katra ceļa posma patiesais stāvoklis. Pēc vizuālās apskates tiek izvērtētas satiksmes intensitātes izmaiņas konkrētā laika posmā, lai pārliecinātos par potenciālo ceļa seguma nolietojumu. Tad tiek pārbaudītas seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos gados, lai pārliecinātos par iespējamajām deformācijām. Un beigās tiek pārbaudīts arī saķeres koeficients, lai pārliecinātos, ka pa ceļu ir droši pārvietoties. Vēl tiek ņemta vērā arī ceļa izveides un labošanas vēsture, taču arī jauniem vai nesen atjaunotiem ceļiem bieži ir vajadzīga seguma remontēšana vai pilnīga nomaiņa.

Ir jāsaprot to, ka ceļa seguma nomaiņa vai citi remontdarbi daudzās vietās nav iespējami finansējuma trūkuma dēļ. Ir daudz ceļu, kas jālabo vai pilnībā jānomaina, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes. Vispirms tiek laboti ļoti nopietni ceļa bojājumi uz visiem ceļiem un pēc tam izvērtēta nepieciešamība labot pārējos ceļus, ņemot vērā prioritātes un ceļa stāvokli. Jāsaprot arī, ka nepieciešamība pēc ceļu remonta tiek izvērtēta pēc vairākiem kritērijiem un vizuāli nepievilcīgākie ceļi ne vienmēr ir tie sliktākie un bīstamākie.