Kā pasargāt sevi un savu auto no bedrēm uz ceļiem?

Daudzu transportlīdzekļu vadītāju lielākais bieds ir nekvalitatīvi ceļi un bedres uz tiem. Daudzi Latvijas ceļi patiešām nav pārāk labā tehniskā stāvoklī un uz tiem ir gana daudz satiksmei bīstamu bedru, kas var sabojāt auto vai pat izraisīt nopietnus ceļu satiksmes negadījumus. Lai zinātu, kā pasargāt sevi un savu auto no bedrēm, mēs apkopojām svarīgāko informāciju, kas varētu būt noderīga visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Lai zinātu, kā sevi pasargāt no bedrēm, vispirms jāsaprot, kas īsti ir bedres un kā tās veidojas. Bedres uz ceļiem parasti veidojas pakāpeniski, ja vienīgi runa nav par bedrēm, kas radušās mehāniska bojājuma vai trieciena rezultātā. Transportlīdzekļi, pārvietojoties pa ceļu, rada ļoti lielu slodzi. Tās ietekmē pakāpeniski nodilst asfalta virsējā kārta. Pēc konkrēta laika ir jāveic asfalta seguma nomaiņa, lai ceļu atkal padarītu drošu braukšanai, taču bieži vien tā nenotiek. Asfalts turpina bojāties un tajā parādās plaisas un dažas atsevišķas bedres. Ja arī tad asfalta segums netiek labots vai nomainīts, bedres turpina izplesties. Ja tajās vēl iekļūst sniegs, ūdens vai ledus, tās kļūst īpaši dziļas un lielas un tad efektīva bedru labošana jau ir gandrīz neiespējama, jo arī aizpildot tās ar asfaltu, bedres turpinās izplesties. Tātad, uz jauna, tikko uzlieta asfalta bedrēm nevajadzētu būt, ja vien tās nav izveidotas, piemēram, nepareizas sniega tīrīšanas dēļ, tāpēc īpaša piesardzība ir jāievēro uz nolietotiem ceļiem.

Tā kā bedru lielumu un dziļumu būtiski ietekmē laika apstākļi, visvairāk bedru veidojas tieši pavasarī, kad ir nokusis sniegs. Šajā laikā pat parādās īpaši bīstamās bedres. Par satiksmei īpaši bīstamām tiek uzskatītas tās bedres, kuru laukums pārsniedz 0,1 m2 un dziļums ir liekāks par 5 cm. Ja pamanāt šādu bedri uz jebkura valsts ceļa, ir jāziņo VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”. Viņu pienākums ir salabot visas bīstamās bedres, neatkarīgi no tā, uz kādas nozīmes ceļa bedre ir izveidojusies. Ja visas bīstamās bedres tiks salabotas, situācija jau uzreiz būs daudz labāka un braukšana būs drošāka.

Tomēr bīstamas var būt arī mazākas bedres, kuru labošana netiek uzskatīta par prioritāti, tāpēc no bedrēm uz ceļiem ir jāuzmanās tik un tā. Labs variants, kā pasargāt sevi no bedrēm, ir izmantojot mobilās aplikācijas un interaktīvās kartes, kurās var atrast informāciju par bedrēm un nekvalitatīviem ceļiem. Tajās precīzi norādītas vietas, kurās ir bedres vai vienkārši sliktas kvalitātes ceļi, kas var izraisīt dažādas problēmas. Tajās vietās ir jāievēro īpaša piesardzība.

Vēl viens veids, kā sevi pasargāt, ir izmantojot apdrošināšanu, kas sedz zaudējumus par ceļu satiksmes negadījumiem un automašīnas bojājumiem, kas radušies bedru dēļ. Protams, apdrošināšana nepasargās no paša negadījuma un kas pats par sevi var sagādāt zināmas neērtības, bet vismaz jums pašam nebūs jāsedz zaudējumi, gadījumā ja bedres izraisīs finansiālus zaudējumus.

Diemžēl nepareizas ceļu uzturēšanas un nepietiekoši biežas ceļa seguma maiņas dēļ, bedres uz ceļiem nav nekāds retums un, visticamāk, tuvākajā laikā tās arī nekur nepazudīs. Vienīgā iespēja, kā panākt, ka bedres jums vai jūsu automašīnai nevar nodarīt nekādu kaitējumu, ir saprotot, kur bedres veidojas un ievērojot īpašu piesardzību šajās potenciāli bīstamajās vietās, kā arī atbrīvojot sevi no finansiālās atbildības radušos bojājumu gadījumā.

Kas ir melnie punkti?

Gandrīz katrs ceļu satiksmes dalībnieks noteikti ir kaut ko dzirdējis par tā saucamajiem melnajiem punktiem uz ceļiem, tomēr tikai daži patiešām zina, ko tas nozīmē un kas ir galvenais to rašanās iemesls. Šo informāciju noteikti vajadzētu zināt ikkatram ceļu satiksmes dalībniekam, tāpēc šeit būs plašāka informācija par to, kas īsti ir šie melnie punkti, kā tie rodas un cik īsti izplatīti tie ir?

Par melnajiem punktiem sauc tās vietas, kur viena kilometra garā ceļa posmā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi, vai arī ir trīs vai vairāk ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie cilvēki. Par melno punktu var tikt uzskatīts arī krustojums vai konkrēta vieta, ja minētie nelaimes gadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi no minētā punkta. Tātad melnie punkti ir īpaši bīstami ceļa posmi, kuros ļoti bieži notiek nopietni ceļu satiksmes negadījumi.

Šie melnie punkti parasti veidojas vietās, kur nav pārdomāta ceļa infrastruktūra, vai arī ir īpaši grūta pārredzamība un slikts ceļa segums. Piemēram, daži melnie punkti atrodas taisnos ceļa posmos, blakus autobusa pieturām. Tā kā uz šosejām nav gājēju pārejas, autobusu pasažieriem šajās vietās šķērsot ceļu ir ļoti bīstami, bet nav citas izvēles. Bieži tas beidzas ar ceļu satiksmes negadījumiem ar nopietnām sekām. Tāpat melnie punkti ir arī vietas, kurās nav uzstādītas piemērotas ceļazīmes. Protams, arī strauji līkumi, šauri ceļi un nepārdomāti, sarežģīti krustojumi bieži kļūst par melnajiem punktiem.

Par laimi melno punktu skaits uz ceļiem strauji samazinās, taču vēl joprojām saglabājas gana liels. Tā kā ceļu satiksmes negadījumiem ir jābūt notikušiem konkrētā laika posmā (trijos gados), to skaits mainās ik pēc šī laika posma. No 2007. gada līdz 2009. gadam melno punktu skaits uz Latvijas ceļiem bija 174 punkti. No 2009. gada līdz 2011. gadam melno punktu skaits samazinājās līdz 62. punktiem un laika posmā no 2011. gada līdz 2013. gadam tas samazinājās līdz 58. punktiem. Jaunākie dati vēl nav precīzi zināmi, taču arī laikā līdz 2016. gadam melno punktu skaitam vajadzētu būt mazākam nekā jebkad iepriekš.

„Latvijas Valsts ceļi” uzskata, ka iemesls melno punktu skaita samazinājumam ir ceļu infrastruktūras uzlabošana un citi satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, tiek uzstādīti luksofori, papildus ceļazīmes, ceļu apzīmējumi, uzlabots ceļu apgaismojums utt. Katrā melnajā punktā tiek izvērtēti notikušo ceļu satiksmes negadījumu apstākļi, lai varētu spriest par konkrētiem uzlabojumiem, kas varētu risināt šo nopietno problēmu. Protams, arī vispārīgi ceļu infrastruktūras uzlabojumi un ceļu satiksmes noteikumu regulējumi, varētu būt par iemeslu negadījumu skaita kritumam.

Daudzi autovadītāji gan apgalvo, ka iemesls melno punktu ievērojamajam samazinājumam varētu būt tieši gājēju, velosipēdistu un pašu autovadītāju apzinīgums un kultūras līmeņa pieaugums. Pēdējā laikā ceļu satiksmes dalībnieki vairāk domājot par savu un citu cilvēku drošību, tāpēc nav tik pārgalvīgi. Protams, pašu ceļu satiksmes dalībnieku izvēles bieži vien kļūst par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem, tāpēc arī šis faktors varētu būt svarīgs melno punktu samazinājumā.

To, kur atrodas melnie punkti ir iespējams apskatīties Latvijas Valsts ceļu mājaslapā esošajā interaktīvajā kartē. Tad jūs zināsiet, kurā vietā jābūt īpaši piesardzīgam gan kā autovadītājam, gan kājāmgājējam vei velosipēdistam, tomēr drošība un piesardzība jāievēro pilnīgi visās situācijās, esot uz ceļa.