Noteikumi, šķērsojot Latvijas robežu

Vīzu režīms

Vienotā jeb Šengenas vīza

Vienotā jeb Šengenas vīza ir vīza, ar kuru ārzemnieks vīzā atļauto laiku var uzturēties Latvijā un pārējās Šengenas valstīs – Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā (vīza, kas teritoriālā ziņā ir derīga visā Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā). Vienotajai vīzai ir trīs – A, B un C – kategorijas atkarībā no ieceļošanas mērķa:

• A kategorija – Lidostas tranzītvīza

Lidostas tranzītvīza dod tiesības ārzemniekam, kam šāda vīza ir vajadzīga (saskaņā ar Kopīgas Konsulāras instrukcijas 3. pielikumu Afganistānas, Bangladešas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Eritrejas, Etiopijas, Ganas, Irānas, Irākas, Nigērijas, Pakistānas, Somālijas un Šrilankas pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri ceļo ar nosaukto valstu izdotajiem ceļošanas dokumentiem), starpnolaišanās vai pārsēšanās laikā no viena starptautiska lidojuma posma uz citu šķērsot lidostu starptautiskās tranzīta zonas, neieejot attiecīgās valsts teritorijā (tomēr pastāv arī vairāki izņēmuma gadījumi, kad lidostas tranzītvīza šo valstu pilsoņiem nav vajadzīga (Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikumā) un līdz ar to par konkrēto gadījumu jākonsultējas pie pārstāvniecības konsulārās amatpersonas). Šīs vīzas prasība ir izņēmums vispārējām tiesībām uz bezvīzu tranzītu caur starptautiskajām lidostu tranzītu zonām.

• B kategorija – Tranzītvīza

Vienotā vīza var būt izsniegta tranzītam caur Šengenas valstīm. Tā ir tranzītvīza, kura ļauj vienu, divas vai vairākas reizes šķērsot Šengenas valstu teritoriju. Maksimālais laiks, ko ārzemnieks var uzturēties Šengenas valstī vienā tranzīta šķērsošanas reizē ir 5 dienas.

• C kategorija – Īstermiņa vīza

Vienotā vīza var būt izsniegta īstermiņa vizītei Šengenas valstī. Tā ir īstermiņa vīza, kura atkarībā no ārzemnieka brauciena mērķa var tikt izsniegta vienai, divām vai vairākām ieceļošanas reizēm. Ieceļošanas reize ir reize, kad tiek šķērsota Šengenas robeža starp Šengenas valsti un ne-Šengenas valsti. Ārzemnieks ar īstermiņa vīzu, nepārkāpjot tās derīguma nosacījumus – vīzas derīguma termiņu, atļauto ieceļošanas reižu skaitu un kopējo uzturēšanās laiku Šengenas telpā (maksimālais laiks, ko ārzemnieks ar šādu vīzu var uzturēties Šengenas valstī, ir 90 dienas pusgadā pēc pirmās reizes, kad šķērsota robeža starp Šengenas un ne-Šengenas valsti), kā arī ievērojot deklarēto ieceļošanas mērķi, ko persona norādījusi, vīzu saņemot, var ieceļot un uzturēties visā Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.

• D kategorija – Ilgtermiņa vīza

Ilgtermiņa vīza tiek izsniegta apmeklējumiem, kas ir ilgāki par trim mēnešiem pusgadā, atļaujot ārzemniekam visu vīzā norādīto laiku uzturēties tās Šengenas līguma dalībvalsts, kas to ir izdevusi, teritorijā. Ilgtermiņa vīzas Šengenas līguma dalībvalstis izsniedz saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.

Šāda vīza ārzemniekam ļauj šķērsot citas Šengenas līguma dalībvalsts teritoriju, lai sasniegtu tās dalībvalsts teritoriju, kura izsniegusi vīzu, tikai tranzītā, ar nosacījumu, ka ilgtermiņa vīzas turētājs izpilda ieceļošanas prasības, kas minētas Šengenas Robežu kodeksa 5. pantā.

• B vai C kategorijas vīzas ar ierobežoto teritoriālo derīgumu

Ja ārzemniekam nepieciešams ieceļot kādā Šengenas valstī, taču pastāv apstākļi, kas liedz izsniegt vienoto vīzu, kas būtu derīga visās Šengenas valstīs, viņam var piešķirt vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Tas nozīmē, ka vīza ir derīga, lai ieceļotu, nevis visās Šengenas valstīs, bet tikai tajās, kas norādītas vīzā. Ja vīzā teikts, ka vīza ir derīga tikai Latvijā, tad citās Šengenas valstīs ar to ieceļot nevar.

Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu var izsniegt gan tranzītam, gan īslaicīgai vizītei Šengenas valstī, kas nepārsniedz 90 dienas pusgadā.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma prasībām Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos B un C kategorijas vīzas un B un C kategorijas vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu vīzas var izsniegt:

• ārvalstu jūrniekiem, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām šķērso Latvijas republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikā;
• ar Pārvaldes priekšnieka, Valsts robežsardzes priekšnieka, konsulārā departamenta direktora vai viņa pilnvarotu amatpersonu ikreizēju individuālu atļauju – gadījumos, kad tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēs vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

Vīzu saņemšana

Priekšnoteikumi vienotās vīzas saņemšanai (kuras izsniegšana Latvijā tika uzsākta no 2007. gada 21. decembra)

Saskaņā ar Robežu kodeksa 5. pantu ārzemnieks var saņemt vienoto vīzu, ja izpilda šādas prasības:

• personai ir derīgs ceļošanas dokuments vai dokuments, kas dod tiesības šķērsot robežu;
• persona var pamatot iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļus, kā arī personai ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Šengenas telpā un atgrieztos izcelsmes valstī;
• personai neviena no Šengenas līguma dalībvalstīm nav aizliegusi ieceļot Šengenas telpā;
• neviena no Šengenas līguma dalībvalstīm personu neuzskata par apdraudējumu savai politikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām un Šengenas līguma dalībvalstu nacionālajās datu bāzēs nav informācijas, ka šo iemeslu dēļ ārzemniekam jāatsaka ieceļošana savā valstī.

Pievienojoties Šengenas telpai, Latvijai kļūst saistošs 2006. gada 1. jūnija Padomes Lēmums 2006/440/EK, ar kuru nodeva par pieteikumu izskatīšanu tranzīta un īstermiņa vīzām trešo valstu pilsoņiem tiek paaugstināta līdz 60 EUR (robežkontroles punktos 43 Ls + 0,70 Ls par katru personu grupas vīzas izsniegšanas laikā (tikai B vīzas jūrnieku grupām)) par pieteikumu izskatīšanu „A”, „B” un „C” kategoriju vīzām, ja Eiropas Kopienas nolīgums ar attiecīgo trešo valsti neparedz citu šīs summas apmēru.

Saskaņā ar šo lēmumu no nodevas par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir atbrīvoti:

• bērni līdz 6 gadu vecumam;
• skolēni, studenti, pēcdiplomu studiju studenti un tos pavadoši pasniedzēji, kas dodas ceļojumā studiju vai izglītojošu mācību braucienā;
• pētnieki no trešajām valstīm, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā kā noteikts EP un Padomes Ieteikumā 2005/761/EK, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā.

Padomes lēmums 2006/440/EK tāpat paredz, ka atsevišķos gadījumos nodevas var atcelt vai iekasējamo nodevu summu var samazināt saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ja tādā veidā var aizsargāt valsts kultūras intereses, kā arī intereses ārpolitikas, attīstības politikas jomās vai citā sabiedrības interesēm būtiski svarīgā jomā vai humānu apsvērumu dēļ (atsevišķos individuālos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumu Nr. 108 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” 10. punkta prasībām).

2008. gada 1. janvārī stājās spēkā Eiropas Kopienas nolīgumi par vīzu režīma atvieglotajiem nosacījumiem ar šādām valstīm: Ukrainu, Moldovas Republiku, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju un līdz ar to šo valstu pilsoņiem nodeva par vīzu pieteikuma izskatīšanu līdz 2008. gada 1. janvārim bija 35 EUR (nevis 60 EUR, kā tas ir noteikts Padomes lēmumā 2006/440/EK), bet pēc 2008. gada 1. janvāra – atbilstoši līgumos noteiktajam.

Ārzemniekam, kas vēlas saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā, ir jāiesniedz:

• pase vai cits ceļošanas dokuments, kuras derīguma termiņš ir par trīs mēnešiem garāks nekā pieprasītās vīzas termiņš un kurā ir brīvas vismaz divas vīzām paredzētas lappuses;
• vīzas anketa (pielikumā), kuru vīzas pieteicējs ir aizpildījis un pašrocīgi parakstījis;
• 1 krāsaina fotogrāfija (35 mm x 45 mm);
• Visās Šengenas valstīs derīga veselības apdrošināšanas polise par periodu, kuru ārzemnieks gatavojas pavadīt Šengenas valstīs (apdrošināšanas summa vismaz 30 00 EUR);
• Samaksa vai apliecinājums par samaksu par vīzas pieteikuma izskatīšanu;
• Pamatojuma dokumenti, kas apliecina ieceļošanas mērķi un nosacījumus. Ja ārzemnieks pieprasa tranzītvīzu, tad viņam ir jābūt derīgai vīzai ieceļošanai tajā valstī, kurā viņš ieceļos, pametot Šengenas telpu. Izņēmums šim nosacījumam ir tad, ja ārzemniekam vīza ieceļošanai galamērķa valstī nav nepieciešama.

Pamatojuma dokumenti, kas apliecina ieceļošanas mērķi un nosacījumus

Ar pamatojuma dokumentiem vīzas pieteicējs pierāda:

• Ieceļošanas mērķi (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināts ielūgums);
• Transporta līdzekļa izmantošanu un atgriešanos savā mītnes zemē (piemēram biļetes/biļešu rezervācija turp un atpakaļceļam);
• Iztikas līdzekļu pietiekamību, lai uzturētos visās Šengenas valstīs, kuras ārzemnieks plāno apmeklēt un lai atgrieztos mītnes zemē (piemēram, izraksts no bankas konta par naudas pārskaitījumiem pēdējo mēnešu laikā);
• Apmešanās vietas esamību Latvijā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināts ielūgums, ja uzaicinātais ārzemnieks dzīvos pie ielūdzēja, vai viesnīcas rezervācija);
• Saikni ar mītnes zemi (piemēram, izziņa no darba vietas, mācību iestādes, dokumenti par iegūto izglītību/profesiju).

Pārstāvniecību konsulārās amatpersonas lemj, kādus pamatojuma dokumentus ārzemniekam ir jāiesniedz, atkarībā no viņa brauciena mērķa, ceļošanas pieredzes, saiknes ar savu mītnes zemi un mītnes valsts apstākļiem, kā arī citu Šengenas valstu pārstāvniecību prasībām vīzu izsniegšanā. Tāpēc par vīzas pieteikumam pievienotajiem dokumentiem lūdzam interesēties pārstāvniecībā, kurā ārzemnieks ir paredzējis vērsties pēc vīzas un/vai apmeklēt attiecīgās pārstāvniecības interneta mājas lapu.

Ceļošana ar Latvijas vīzām, kas izsniegtas pirms Latvijas pievienošanās Šengenas telpai

Ārzemnieks ar derīgu Latvijas vīzu, kas izsniegta pirms Latvijas pievienošanās Šengenas telpai, var ieceļot un uzturēties Latvijā vīzā norādīto laiku.

Līdz 2008. gada 30. jūnijam Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas izsniegtās īstermiņa vīzas varēs izmantot nepieciešamajam tranzītam caur Latvijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas, Slovākijas un Maltas teritoriju, kas nepārsniedz 5 dienas un ir ievēroti Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), D0 un e) apakšpunkta nosacījumi. 

Plašāka informācija Latvijas Republikas Robežsardzes mājaslapā.