Noteikumi, šķērsojot Latvijas robežu

Šengenas līguma dalībvalstu robežu šķērsošana

No 2007. gada 21. decembra kopīgo Šengenas telpu veido Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Norvēģija un Īslande, kā arī visas valstis, izņemot Kipru, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, t. i. Latvija, Igaunija, Lietuva, Čehija, Malta, Polija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija.

Attiecīgi robežkontrole uz iekšējām sauszemes un jūras robežām tika atcelta no 2007. gada 21. decembra, bet uz gaisa robežām tika atcelta no 2008. gada 30. marta.

Šengenas līguma dalībvalstu iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu robežkontroles. Visu valstu piederīgie, kas likumīgi ieceļoja Šengenas valstu telpā, brīvi pārvietojas pāri iekšējām robežām. Latvijas Republikas sauszemes valsts robežu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku personas var šķērsot jebkurā vietā. Savukārt, personas ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem Latvijas Republikas sauszemes valsts robežu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku var šķērsot pa ceļiem. Tomēr joprojām, dodoties uz jebkuru Šengenas valsti, vienmēr līdzi jābūt pasei.

Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās Šengenas līgumā – Krieviju, Baltkrieviju, ir kļuvušas par Šengenas telpas ārējo robežu. Uz šīs robežas robežkontrole saglabāsies, un robežu varēs šķērsot tikai robežas šķērsošanas vietās un to noteiktajā darba laikā.

Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā nosaka 2004. gada 29. aprīļa EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/38/EK "Par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā".

• Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas Zonas vai Šveices pilsoņiem līdzi jābūt derīgai pasei vai identitātes kartei, bet trešo valstu piederīgajiem derīgai pasei ar derīgu Šengenas vīzu, vai uzturēšanās atļauju.
• Visi šķēršļi, kas traucē personu un preču kustībai ir likvidēti.
• Visu personu un transportlīdzekļu robežkontrole tiek veikta tikai uz ES ārējām robežām (ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidostās un ostās, izņemot iekšējo prāmju un aviācijas līniju).
• Ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas Zonas vai Šveices pilsoņi, pilnā kontrole (personu un transportlīdzekļi datorizētā kontrole, izmantojot tiesībsargājošo institūciju datu bāzes, dokumentu padziļināta pārbaude, personas izcelsmes noskaidrošana transportlīdzekļu un personīgo mantu apskate, iztikas līdzekļu pārbaude, darba un uzturēšanās nosacījumu un attiecīgā pamatojuma dokumentu pārbaude) tiek veikt valsts robežas šķērsošanas vietās visos gadījumos.
• Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas Zonas vai Šveices pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem parasti tiek piemērota minimālā kontrole – personas identitātes pārbaude, pamatojoties uz uzrādīto ceļošanas dokumentu (fotogrāfijas un personas salīdzināšana), uzrādītā ceļošanas dokumenta ātra un vienkāršota pārbaude (derīguma termiņa un viltojuma pazīmju esamības vizuālā pārbaude), vajadzības gadījumā – transportlīdzekļa pārbaude.
• Par Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas Zonas vai Šveices pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem robežsargi tomēr var izlases kārtībā pārbaudīt informāciju Latvijas un Eiropas attiecīgajās datu bāzēs, lai pārliecinātos, ka attiecīgās personas nerada reālus, konkrētus draudus Latvijas iekšējai drošībai, sabiedriskai kārtībai, starptautiskām attiecībām vai neapdraud sabiedrības veselību.
• Trešo valstu pilsoņi uzrādot derīgu Šengenas valstu vienota parauga vīzu vai uzturēšanās atļauju, vai Šveices un Lihtenšteinas uzturēšanās atļauju var šķērsot Latviju tranzīta nolūkā vai ieceļot un uzturēties Latvijas teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem. Latvijas uzturēšanās atļaujas turētāji ir tiesīgi tās derīguma laikā uzturēties valstī un izbraukt uz citām ES un Šengenas valstīm uz laiku ne ilgāku par trim mēnešiem.
• Visi trešo valstu pilsoņi tiek pārbaudīti Šengenas Informatīvajā Sistēmā SISone4all. Gadījumā, ja sistēma izdod trauksmes brīdinājumu tiek veiktas konsultācijas ar SIRENES biroju un:

1. Citā Šengenas valstī vai Latvijā meklēšanā esoša persona tiek aizturēta un nodota Valsts policijai;
2. Ārvalstniekam, kuram liegta ieceļošana Šengenas teritorijā tiek atteikta ieceļošana Latvijā;
3. Informāciju par konstatēto pazudušo personu nodod meklēšanas iniciatoram, bet personām, kam briest draudi tiek nodrošināta aizsardzība;
4. Informācija par lieciniekiem vai personām, kurām atbilstoši pavēstei jāierodas tiesu iestādēs tiek nodota attiecīgajai institūcijai;
5. Tiek nodrošināta personu vai transportlīdzekļu diskrēta novērošana;
6. Informācija par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu krimināllietā nodod attiecīgajai iestādei.

• Izņēmuma gadījumā, valstiskas intereses vai humānu apsvērumu dēļ robežsargi ir tiesīgi uz valsts robežas izdot trešo valstu pilsoņiem Šengenas parauga vīzas.
• Ir pastiprinājusies kaimiņvalstu tiesībsargājošo institūciju sadarbība pie iekšējām robežām, uz Latvijas Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas darbojas abu valstu kopējie Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Muitas kontaktpunkti, kuri nodrošina operativitāti informācijas apmaiņas jomā, īpaši pārrobežas noziedzības apkarošanas jautājumos.
• Pie iekšējām robežām ikdienā darbojas imigrācijas mobilās patruļas, kuras veic izvēles kārtībā imigrācijas pārbaudes aizdomīgām personām un transportlīdzekļiem Latvijas Republikas teritorijā pēc to valsts robežas šķērsošanas.
• Lai nodrošinātu nelegālo imigrantu pārvadāšanā iesaistītās organizētās noziedzības apkarošanu un kriminālizmeklēšanas veikšanu īpašā veidā, ir nodrošināta regulāra pārrobežu novērošanas un vajāšanas operāciju veikšana.
• Robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējās robežas var atjaunot uz laiku ar īpašu Ministru Kabineta lēmumu, gadījumos, ja radušies nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai un iekšējai drošībai.

Plašāka informācija Latvijas Republikas Robežsardzes mājaslapā.

Izdrukāt