Informācija no LR Valsts Robežsardzes un LR Ārlietu ministrijas mājaslapām.
Attiecīgi robežkontrole uz iekšējām sauszemes un jūras robežām tika atcelta no 2007. gada 21. decembra, bet uz gaisa robežām tika atcelta no 2008. gada 30. marta.
Šengenas līguma dalībvalstu iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu robežkontroles. Tomēr joprojām, dodoties uz jebkuru Šengenas valsti, vienmēr līdzi jābūt pasei.
Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās Šengenas līgumā – Krieviju, Baltkrieviju, ir kļuvušas par Šengenas telpas ārējo robežu. Uz šīs robežas robežkontrole saglabāsies, un robežu varēs šķērsot tikai robežas šķērsošanas vietās un to noteiktajā darba laikā.
2001. gada 10. jūlija MK Noteikumi Nr. 310Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/20062006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 586Imigrācijas likums
2001. gada 10. jūlija MK Noteikumi Nr. 310
2002. gada 4. novembra MK Noteikumi Nr. 499 (ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2003. gada 7. janvārim)
2002. gada 9. jūlija MK Noteikumi Nr. 296
Līdz ar to Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju ir kļuvušas par Šengenas telpas iekšējām robežām, uz kurām personu kontrole vairs netiek veikta. Tagad šī robežas var šķērsot jebkurā vietā.
Galvenā vienotās jeb Šengenas vīzas priekšrocība ir tā, ka ārzemniekam, kas vēlas apmeklēt vairākas Šengenas līguma dalībvalstis, nav jāpieprasa vīzu katrā Šengenas valsts pārstāvniecībā.
Tas tomēr nenozīmē, ka pēc Šengenas vīzas ārzemnieks varēs doties uz jebkuru Šengenas valsts pārstāvniecību. Vīzas pieteikums ir jāiesniedz tās valsts pārstāvniecībā, kurā atrodas vienīgais vai galvenais ārzemnieka apmeklējuma mērķis. Ja ārzemniekam Latvijā būs nepieciešams uzturēties ilgāk, tad viņam atkarībā no apstākļiem vajadzēs saņemt nacionālo ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ilgtermiņa vīza būs derīga vienīgi, lai uzturētos Latvijā. Šī vīza arī būs derīga, lai nokļūšanai Latvijā tranzītā šķērsotu citas Šengenas valstis.
You need the Flash plugin.
Download Macromedia Flash Player