Kas rada problēmas uz Latvijas ceļiem?

Nav nekāds noslēpums, ka uz ceļiem bieži vien veidojas bīstamas situācijas, kas var beigties ar smagām avārijām. Kaut gan pēdējo gadu laikā situācija ir ievērojami uzlabojusies, tomēr uz Latvijas autoceļiem regulāri iet bojā vai ievainojumus gūst simtiem cilvēku. Tam par iemeslu ir ļoti dažādas problēmas, sākot ar pašu ceļu kvalitāti un to nepietiekamo uzturēšanu un beidzot ar pašu ceļu satiksmes dalībnieku pārgalvību, visatļautību un neuzmanību.

Kā pati lielākā problēma tiek minēta nekvalitatīvais ceļu segums un nepietiekamā ceļu apkope un uzturēšana. Latvijā ceļi patiešām ir kritiskā stāvoklī un tas, gan tiešā gan netiešā veidā negatīvi ietekmē ceļu satiksmi. Bedres uz ceļiem un negludais ceļu segums rada nopietnus avārijas draudus. Iebraukšana bedrē var ne vien sabojāt transportlīdzekli, bet arī apdraudēt autovadītājus un pasažierus, bet nepiemērots ceļu segums ievērojami samazina saķeri ar ceļu, kas arī var radīt apdraudējumu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Nekvalitatīvie ceļi arī bojā automašīnas un līdz ar to, autoparks Latvijā ir ļoti nolaists. Protams, arī tas ietekmē drošību uz ceļiem. Arī nepietiekamā ceļu uzturēšana ir liela problēma, jo īpaši ziemā. Uz ceļiem var veidoties sniega un ledus kārta, kas rada nepiemērotus braukšanas apstākļus. Īsāk sakot, pagaidām problēmu ar pašiem ceļiem ir daudz un diemžēl, tas ir diezgan biežs iemesls dažāda veida un smaguma ceļu satiksmes negadījumiem.

Otra būtiskākā problēma ir nepietiekamā infrastruktūra. Tas attiecas uz ceļiem, gan apdzīvotās vietās, gan ārpus apdzīvotām vietām. Daudzi ceļu satiksmes negadījumi notiek tieši tāpēc, ka ceļu satiksmes dalībniekiem nav iespēju droši pārvietoties, vai arī droša pārvietošanās rada pārāk lielus sarežģījumus. Tipiskākais piemērs ir jājēju pāreju trūkums. Ja gājējam ir jāiet vairāki kilometri līdz tuvākajai gājēju pārejai, lai droši šķērsotu ceļu, visticamāk viņš izvēlēsies riskēt ar savu dzīvību un šķērsot ceļu tam neparedzētā vietā. Tāpat arī trūkst velosipēdistiem paredzētās ceļa infrastruktūras, kas ievērojami apdraud šo ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanos. Arī autotransportam trūkst vajadzīgās ceļu infrastruktūras, kas praktiski izpaužas, piemēram, kā ceļazīmju trūkums.

Vēl ļoti lielas problēmas rada vecs un nolaists autoparks. Ļoti liela daļa no automašīnām, kas piedalās ceļu satiksmē ir sliktā vai pat kritiskā stāvoklī. Automašīnas bieži tiek labotas tieši pirms tehniskās apskates, taču starp šīm tehniskajām apskatēm netiek nodrošināta pietiekam automašīnu apkope. Bieži vien uz ceļiem atrodas automašīnas, kurām vajadzētu aizliegt piedalīties ceļu satiksmē, jo tām ir būtiski bojājumi. Tas palielina risku, iekļūt ceļu satiksmes negadījumos, jo automašīnas nav pietiekoši labā tehniskā stāvoklī, lai veiktu visas nepieciešamās funkcijas ceļu satiksmē. Tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc notiek daudz smagu avāriju.

Visbeidzot, problēma, protams, ir arī ceļu satiksmes dalībnieku vieglprātība un visatļautība. Diemžēl šis ir biežākais ceļu satiksmes negadījumu izraisītājs vai vismaz viens no ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas faktoriem. Tas sevī ietver, gan ātruma pārsniegšanu, gan sēšanos pie auto stūres alkohola reibumā, gan arī vienkāršu nepiesardzību vai pārgalvību atsevišķās situācijās uz ceļiem. Arī mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, kā, piemēram, gājēji un velosipēdisti, bieži vien riskē, nedomājot par savu drošību. Par laimi, kultūra uz ceļiem ik gadu uzlabojas, taču situācija vēl joprojām ir visai bēdīga. Protams, ceļu satiksmes negadījumus parasti izraisa vairāku faktoru kopums, taču pamatā tam ļoti bieži ir pašu ceļu satiksmes dalībnieku nepiemērotā un nelikumīgā rīcība.