Ceļu klasifikācija Latvijā

Kopumā Latvijā ir uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu ar vidējo ceļu tīklu blīvumu 1,139 km uz 1 km2. Tātad Latvijā kopā ir salīdzinoši blīvs ceļu un ielu tīkls, taču ne visi no šiem ceļiem ir asfaltētas šosejas. Apskatīsim, kādi ceļi mums Latvijā ir un kā tie tiek klasificēti?

Valsts galvenie autoceļi

Lielākie, garākie, plašākie ceļi ar vislabāko ceļu segumu ir valsts galvenie autoceļi. Pēc autoceļu likuma, tie ir visi ceļi, kas ir autoceļi, kas Latvijas autoceļu tīklus savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīkliem vai arī Latvijas galvaspilsētu, Rīgu ar pārējām republikas pilsētām vai pilsētu apvedceļiem. Kartēs un citos grafiskos, informatīvos materiālos šos autoceļus apzīmē ar burtu A un tiem ir piešķirta konkrēta secība. Latvijā pašlaik ir 15 valsts galvenie autoceļi, tātad valsts galveno autoceļu apzīmējumi ir no A1 līdz A15. Garākais Latvijas valsts nozīmes autoceļš ir Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki), kas apzīmēts ar A6. Vēl par nozīmīgākajiem tiek uzskatīti ceļi Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene), Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka), Rīga (Skulte)–Liepāja, Rīga–Ventspils u.c.

Valts reģionālie autoceļi

Pēc likuma, reģionālie autoceļi ir tie autoceļi, kas savā starpā savieno novadu administratīvos centrus, administratīvos centrus ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, vai arī republikas pilsētas savā starpā vai ar galvaspilsētu. Arī šie parasti ir samērā gari ceļu posmi, kas regulāri tiek uzturēti un atjaunoti ar asfalta segumu. Reģionālo autoceļu ir krietni vairāk – 136. Tie tiek apzīmēti ar burtu P, tātad Latvijā ir reģionālie autoceļi no P1 līdz P136. Daži reģionālo autoceļu piemēri ir Inciems–Sigulda–Ķegums, Ragana–Limbaži, Inčukalns–Ropaži–Ikšķile, Kocēni–Limbaži–Tūja, Valmiera–Matīši–Mazsalaca utt.

Valsts vietējie autoceļi

Pēc likuma, vietējie autoceļi ir tie autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno ar tā paša novada pilsētām, ciemiem, ciematiem un apdzīvotajām vietām novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, vai arī tuvu esošu novadu administratīvos centrus. Šie ir mazākie, šaurākie autoceļi, kuriem bieži vien nav asfalta segums, bet ir vien smilts vai grants segums. To kopējais skaits pagaidām ir 1489. Valts vietējos autoceļus apzīmē ar burtu V, tātad Latvijā ir vietējie autoceļi no V1 līdz V1489. Taču, vietējos autoceļus mēz arī svītrot, tāpēc daži pagaidām neeksistē, kā, piemēram, V11, V17 un V21. Daži vietējo autoceļu piemēri ir Tīraine–Jaunolaine, Jaunmārupe–SkulteBaltezers–Jaunkūlas, Garkalne–OšlaukiViļaka–Žīguri–Liepna, Vīksna–Gobusala utt.

Tilti

Kā atsevišķi ceļu posmi tiek izdalīti tilti. Pašlaik Latvijā ir 971 valsts tilts. Arī tilti ir dažādi. Latvijā 907 ir dzelzsbetona tilti, 14 ir akmens tilti, 43 ir metāla tilti un 7 ir koka tilti. To visu kopējais garums ir 31 173 metri jeb mazliet vairāk kā 31 km. Tā kā tilti praktiski ir visu pārējo valsts ceļu posi, tiem tiek piedēvēti to autoceļu indeksi, uz kuriem tie atrodas.

Pie valsts autoceļiem esoši stāvlaukumi un atpūtas vietas

Arī stāvlaukumi un atpūtas vietas, kas atrodas pie vats nozīmes ceļiem tiek ieskaitīti kopējā ceļu tīklā, jo tie ir ļoti būtiski normālas ceļu satiksmes komponenti. Tiem tiek piešķirti gan Latvijas ceļu indeksi, gan Eiropas ceļu indeksi ja tie atrodas pie valsts galvenajiem autoceļiem.