Valstis ar labāko ceļu tīklojumu un infrastruktūru

Labs ceļu tīklojums un infrastruktūra ir būtiska ne vien atsevišķiem indivīdiem, kas pa šiem ceļiem pārvietojas, bet arī valstij kopumā. Kvalitatīvs un plašs ceļu tīkls nodrošina industriju attīstību un ekonomisko izaugsmi, jo loģistika ir pamats daudzu nozaru attīstībai. Bieži vien var novērot, ka tieši valstīm ar straujāko ekonomisko izaugsmi ir labākā ceļu infrastruktūra. Šeit būs valstis no kurām Latvija varētu ņemt piemēru ceļu infrastruktūras radīšanā un uzturēšanā.

ASV

ASV ir valsts ar pasaulē garāko ceļu tīklu, kas kopā sastāda vairāk kā 6,5 miljonus kilometru. Tāpat arī ASV ir valsts, kurā ir visvairāk ātrgaitas šoseju pasaulē. Viss ceļu tīklojums ir iedalīts trīs kategorijās – valsts nozīmes ātrgaitas šosejas, štatu nozīmes lielceļi un apgabalu lielceļi. Tas nodrošina ceļu tīklojuma efektivitāti un labu loģistiku. Arī paši ceļi ir ar kvalitatīvu segumu un pārdomātu infrastruktūru. Tie plaši, ar viegli saprotamiem apzīmējumiem, norādēm, labu apgaismojumu utt. ASV ik gadu tērē vairāk kā 71 miljonu ASV dolāru ceļu infrastruktūras uzturēšanai, tāpēc nav nekāds brīnums, ka šajā valstī ar ceļiem viss ir kārtībā.

Singapūra

Singapūra ir valsta ar vienu no blīvākajiem ceļu tīkliem pasaulē. Par spīti salīdzinoši mazajiem valsts izmēriem, tā kopējais ceļu garums ir 3 496 kilometri. Tā kā Singapūra ir salu valsts ar ierobežotu sauszemes teritoriju, atbildīgās personas īpaši piedomā pie tā, lai valstī būtu īpaši veiksmīga transporta sistēma. Valts ir izstrādājusi īpašu mobilitātes plānu, kas paredz dažādu jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ceļubūvē un ceļu infrastruktūras veidošanā. Singapūra dara visu, lai pietiktu līdzekļi ceļu uzturēšanai un ērta pārvietošanās tiktu nodrošināta visiem iedzīvotāju slāņiem. Piemēram, Singapūrā ir ļoti augsti ekspluatācijas nodokļi jaunajām automašīnām.

Beļģija

Beļģijā ir visblīvākais ceļu tīkls pasaulē. Kopējais ceļu garums valstī ir 154 012 kilometri. Beļģija ir arī valsts ar vislielāko ceļu noslogojumu pasaulē, taču tas nav šķērslis Beļģijai uzturēt ceļus labā tehniskā stāvoklī. Arī šajā valstī ir izstrādāts moderns ceļu uzturēšanas plāns, kas ietver jaunu, efektīvu tehnoloģiju izmantošanu gan ceļu un to infrastruktūras uzturēšanā, gan drošas satiksmes nodrošināšanā.

Japāna

Japānas ceļu tīkla kopgarums ir lielāks par 1,2 miljoniem kilometru. Japānas ceļu tīkls un infrastruktūra tiek izmantots kā paraugs ļoti daudzās citās Āzijas valstīs, jo šis Japānas ceļu tīklojums ir īsts veiksmes stāsts. Japānā ceļi ir plaši, gludi, droši un pats labākais, tie ir izvietoti tā, ka ir iespējams ērti pārvietoties cauri visai valstij. Japāna savu ceļu uzturēšanai tērē vairāk kā 67 miljonus ASV dolāru ik gadu. Vairāk par ceļu uzturēšanu tērē vien ASV, tāpēc ir skaidrs, ka Japānas ceļiem ir jābūt labiem.

Nīderlande

Nīderlandes ceļu kopgarums ir 139 295 kilometri, līdz ar to ceļu tīklojums šajā, salīdzinoši nelielajā valstī ir visai blīvs. Ceļu kvalitāte arī tiek novērtēta kā ļoti augsta, taču Nīderlande šajā topā nokļūst, galvenokārt, tāpēc, ka tā ir viena no retajām valstīm, kas domā ne vien par autoceļu izbūvi, bet arī vieglu pārvietošanos citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Valstī ir ļoti labs veloceļu un gājēju ceļu tīklojums, kas nodrošina vieglu un ērtu pārvietošanos arī bez automašīnas. Pateicoties tam, Nīderlande ir atzīta arī par pasaulē zaļāko valsti.

Latvija – pasaulē otrā piemērotākā valsts autovadītājiem?

Dzīvojot Latvijā, nereti nākas dzirdēt dažādas sūdzības par sliktajiem, neizbraucamajiem un bedrainajiem ceļiem, kas bojā automašīnas, kā arī briesmīgo satiksmes infrastruktūru, kas ir ārkārtīgi nepārdomāta un haotiska. Latvijas ceļi, nereti tiek salīdzināti ar citu Eiropas valstu ceļiem un daudzi autovadītāji Latvijā uzskata, ka nevienā citā attīstītajā valstī tik briesmīgu ceļu un satiksmes nav, taču kā izrādās, citi mūsu ceļus un satiksmi nemaz tik zemu nevērtē. Piemēram, populārā lietotne Waze, kas ir viens no pasaulē plašāk lietotajiem navigācijas un satiksmes rīkiem, Latviju ir atzinusi par pasaulē otro labāko valsti autovadītājiem. Vai tā var būt un kā šis novērtējums tiek veidots?

Ja kādam rodas šaubas par to, ka lietotne Waze varētu nebūt tiesīga veidot šādus topus un šī informācija varētu nebūt objektīva, tad varam nomierināt, ka šaubām nav pilnīgi nekāda pamata. Waze ir tiešsaistes pūļpakalpojuma navigācijas lietotne viedtālruņiem un citām mobilajām ierīcēm, kas darbojas jau kopš 2008. gada, un tai ir vairāk kā 50 miljoni aktīvu lietotāju. Pūļpakalpojuma programma nozīmē to, ka Waze pamatojas uz lietotāju iesniegto informāciju, kā arī citu teorētisko bāzi, lai veidotu lietotnes saturu. Waze ir izveidots Izraēlā un pašlaik tiek lietots visā plašajā pasaulē. Waze komanda ir nozares profesionāļi, kuru viedoklis ir būtisks.

Waze pētījuma dati liecina, ka Latvija ir otrā labākā valsts, kur būt automašīnas vadītājam. Šajā pētījumā lietotāji vērtēja braukšanas pieredzi katrā valstī ar 10 ballēm. Latvijā braukšanas pieredzi lietotāji vidēji novērtēja ar 7,3 ballēm. Pirmo vietu šajā pētījumā ieguva Nīderlande ar 7,9 ballēm, bet nedaudz aiz Latvijas palika ASV ar 7,2 ballēm. Topa augšgalā vēl atrodas tādas valstis kā Zviedrija, Slovākija, Francija, Čehija, Beļģija , Itālija, Ungārija. Kā sliktāko vietu autovadītājiem Waze novērtēja Salvadoru ar 2,1 balli. Priekšpēdējā vietā ir Gvatemala ar 3 ballēm, bet trešo vietu no beigām ieņem Venecuēla ar 3,1 balli. Arī citas apakšgalā esošās valstis pārsvarā ir nabadzīgās attīstības valstis.

Šie apmierinātības novērtējumi arī nav vien pāris cilvēku viedoklis. Aplikācijai ir 50 miljoni lietotāju un liela daļa no viņiem piedalās apmierinātības novērtēšanā. Kopumā šis skaitlis tiek aprēķināts ticis pēc tādiem parametriem kā sastrēgumu biežums un to smaguma pakāpe, ceļu infrastruktūra un tās kvalitāte, degvielas uzpildes staciju pieejamība un izvietojums, degvielas cenas, kā arī drošība braukšanas laikā, kas ietver ļoti daudz faktoru, kā piemēram, laikapstākļi, autoparka stāvoklis, autoavāriju biežums un smagums utt. Tātad, pētījums ir visai nopietns un visaptverošs.

Tas, kāda nozīme kopējā vērtējumā ir katram faktoram gan minēts netiek, kā arī nav plašāk pieejams informācijas par to, kā Waze lietotāji ir vērtējuši katru no šiem faktoriem tieši Latvijā, taču daudziem Latvijā dzīvojošajiem tas pavisam noteikti ir pārsteigums. Jāatzīst, ka ceļu kvalitāte Latvijā tiešām nav tāda, lai to varētu ierindot kaut vai topa pirmajā pusē, tāpēc pastāv iespēja, ka augstais vērtējums Latvijai ir piešķirts, patiecoties braukšanas kultūrai un mazajam sastrēgumu skaitam, jo salīdzinot ar daudzām citām valstīm, šeit mēs tiešām esam līderi. Lai vai kā, nākamreiz pirms sūdzēties par slikto ceļu stāvokli un briesmīgo satiksmi, vajag aizdomāties, ka varbūt Latvijā tas viss nemaz nav tik sliktā līmenī kā mums šķiet.

Kur meklēt informāciju par pašreizējo ceļu stāvokli un braukšanas apstākļiem?

Ikvienam transportlīdzekļa vadītājam noteikti interesē aktuālā informācija par to, kas notiek uz ceļiem. Pirms došanās ceļā ikvienam transportlīdzekļa vadītājam vajadzētu pārbaudīt, vai viņa izvēlētajā maršrutā nav kādi pagaidu šķēršļi, kā, piemēram, remontdarbi, apledojums, avārijas, plūdi utt. Diemžēl, tikai retais zina, kur šādu informāciju meklēt. Lai jūsu ceļš būtu maksimāli drošs un jums nenāktos saskarties ar problēmām, ceļu stāvokļa vai apgrūtinātu braukšanas apstākļu dēļ, mēs esam apkopojuši informāciju par to, kur varat meklēt aktuālākos jaunumus par visu, kas saistās ar ceļu stāvokli.

1. Latvijas Valsts ceļu mājaslapā

Latvijas Valts ceļu mājaslapā, sadaļā Būvobjekti un satiksmes ierobežojumi ir iespējams atrast interaktīvo karti, kurā ir iespējams iepazīties ar visu aktuālo informāciju par remontdarbiem, kas norisinās uz ceļiem. Tāpat tajā ir redzami apledojušie ceļu posmi un galvenajiem valsts autoceļiem un citi braukšanas apgrūtinājumi. Kartē ir atzīmēti arī tie ceļu posmi, kuros remontdarbi ir tikai plānoti, līdz ar to, autovadītāji dažādām izmaiņām var gatavoties jau laikus. Papildus ceļu kartei, mājaslapā ir pieejama arī aktuālā informācija par dažādiem ceļu apgrūtinājumu vaidiem, kā arī par to, kā no tiem izvairīties un sevi pasargāt.

Savukārt, šīs pašas mājaslapas sadaļā Transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumi ir iespējams iepazīties ar informāciju par transportlīdzekļu sezonālās maksimālās masas ierobežojumiem uz lielākajiem valsts autoceļiem. Šie ierobežojumi tiek uzlikti, lai, pie noteiktiem laikapstākļiem, netiktu pārāk noslogoti ceļi ar ierobežotu nestspēju. Ja braucat ar kādu lielāku transportlīdzekli, arī šī informācija varētu būt ļoti noderīga.

2. Rīgas Domes Satiksmes departamenta mājaslapā

Tā kā visaktīvākā satiksme ir tieši mūsu galvaspilsētā, Rīgā, ļoti noderīgi būtu zināt, kādi ceļu ierobežojumi ir tur. To visērtāk var izdarīt Rīgas Domes Satiksmes departamenta mājaslapā. Tajā galvenokārt, var atrast tieši detalizētu informāciju par aktuālajiem ceļa remontdarbiem. Šī informācija iekļauj adresi un ceļa posmu, atbildīgos par darbu izpildi, darbu aprakstu, uzsākšanas un beigšanas datumus utt. Vēl šajā mājaslapā pieejama papildus dažāda veida papildus informācija par aktualitātēm Rīgas ceļu infrastruktūrā un satiksmē. Šajā mājas lapā ir atrodami arī tiešsaistes video no Salu tilta un Brīvības gatves, lai transportlīdzekļu vadītājiem būtu iespēja novērtēt situāciju šajos, satiksmes ziņā sarežģītajos, ceļa posmos.

3. Karšu izdevniecības Jāņa sēta mājaslapā

Aktuālo informāciju par sastrēgumiem visvieglāk būs sameklēt Karšu izdevniecības Jāņa sēta mājaslapā. Tur ir atrodama interaktīvā karte, kurā, ar dažādiem apzīmējumiem, norādītas vietas, kur tiek veikti remontdarbi un ir visintensīvākā satiksme. Tāpat šajā kartē iespējams atrast visas vietas, kur ir izvietoti fotoradari. Šī karte ir ērta lietošanai ar to, ka tajā ir pieejami dažādi maršrutu plānošanas rīki, līdz ar to, ja redzat, ka uz jūsu sākotnēji izvēlētā ceļa, ir nopietni satiksmes ierobežojumi, varat izmērīt un atzīmēt citu, izdevīgāku maršrutu, pa kuru nokļūt vajadzīgajā galamērķī.

4. Satiksmes informācijas centra diennakts informatīvais tālrunis

Ja jums nav pieejams internets vai informācija ir jāuzzina steidzami, visērtāk būs zvanīt uz Satiksmes informācijas centra informatīvo tālruni 80005555. Tajā jūs konsultēs par pilnīgi visa veida ierobežojumiem, ar kuriem jums varētu nākties saskarties uz Latvijas ceļiem. Ja plānojat kādu tālāku braucienu, labāk pirms tam uzzvaniet, lai noskaidrotu, vai īsākais ceļš, konkrētajā gadījumā, neizrādīsies tālākais un nogurdinošākais.

Kas rada problēmas uz Latvijas ceļiem?

Nav nekāds noslēpums, ka uz ceļiem bieži vien veidojas bīstamas situācijas, kas var beigties ar smagām avārijām. Kaut gan pēdējo gadu laikā situācija ir ievērojami uzlabojusies, tomēr uz Latvijas autoceļiem regulāri iet bojā vai ievainojumus gūst simtiem cilvēku. Tam par iemeslu ir ļoti dažādas problēmas, sākot ar pašu ceļu kvalitāti un to nepietiekamo uzturēšanu un beidzot ar pašu ceļu satiksmes dalībnieku pārgalvību, visatļautību un neuzmanību.

Kā pati lielākā problēma tiek minēta nekvalitatīvais ceļu segums un nepietiekamā ceļu apkope un uzturēšana. Latvijā ceļi patiešām ir kritiskā stāvoklī un tas, gan tiešā gan netiešā veidā negatīvi ietekmē ceļu satiksmi. Bedres uz ceļiem un negludais ceļu segums rada nopietnus avārijas draudus. Iebraukšana bedrē var ne vien sabojāt transportlīdzekli, bet arī apdraudēt autovadītājus un pasažierus, bet nepiemērots ceļu segums ievērojami samazina saķeri ar ceļu, kas arī var radīt apdraudējumu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Nekvalitatīvie ceļi arī bojā automašīnas un līdz ar to, autoparks Latvijā ir ļoti nolaists. Protams, arī tas ietekmē drošību uz ceļiem. Arī nepietiekamā ceļu uzturēšana ir liela problēma, jo īpaši ziemā. Uz ceļiem var veidoties sniega un ledus kārta, kas rada nepiemērotus braukšanas apstākļus. Īsāk sakot, pagaidām problēmu ar pašiem ceļiem ir daudz un diemžēl, tas ir diezgan biežs iemesls dažāda veida un smaguma ceļu satiksmes negadījumiem.

Otra būtiskākā problēma ir nepietiekamā infrastruktūra. Tas attiecas uz ceļiem, gan apdzīvotās vietās, gan ārpus apdzīvotām vietām. Daudzi ceļu satiksmes negadījumi notiek tieši tāpēc, ka ceļu satiksmes dalībniekiem nav iespēju droši pārvietoties, vai arī droša pārvietošanās rada pārāk lielus sarežģījumus. Tipiskākais piemērs ir jājēju pāreju trūkums. Ja gājējam ir jāiet vairāki kilometri līdz tuvākajai gājēju pārejai, lai droši šķērsotu ceļu, visticamāk viņš izvēlēsies riskēt ar savu dzīvību un šķērsot ceļu tam neparedzētā vietā. Tāpat arī trūkst velosipēdistiem paredzētās ceļa infrastruktūras, kas ievērojami apdraud šo ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanos. Arī autotransportam trūkst vajadzīgās ceļu infrastruktūras, kas praktiski izpaužas, piemēram, kā ceļazīmju trūkums.

Vēl ļoti lielas problēmas rada vecs un nolaists autoparks. Ļoti liela daļa no automašīnām, kas piedalās ceļu satiksmē ir sliktā vai pat kritiskā stāvoklī. Automašīnas bieži tiek labotas tieši pirms tehniskās apskates, taču starp šīm tehniskajām apskatēm netiek nodrošināta pietiekam automašīnu apkope. Bieži vien uz ceļiem atrodas automašīnas, kurām vajadzētu aizliegt piedalīties ceļu satiksmē, jo tām ir būtiski bojājumi. Tas palielina risku, iekļūt ceļu satiksmes negadījumos, jo automašīnas nav pietiekoši labā tehniskā stāvoklī, lai veiktu visas nepieciešamās funkcijas ceļu satiksmē. Tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc notiek daudz smagu avāriju.

Visbeidzot, problēma, protams, ir arī ceļu satiksmes dalībnieku vieglprātība un visatļautība. Diemžēl šis ir biežākais ceļu satiksmes negadījumu izraisītājs vai vismaz viens no ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas faktoriem. Tas sevī ietver, gan ātruma pārsniegšanu, gan sēšanos pie auto stūres alkohola reibumā, gan arī vienkāršu nepiesardzību vai pārgalvību atsevišķās situācijās uz ceļiem. Arī mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, kā, piemēram, gājēji un velosipēdisti, bieži vien riskē, nedomājot par savu drošību. Par laimi, kultūra uz ceļiem ik gadu uzlabojas, taču situācija vēl joprojām ir visai bēdīga. Protams, ceļu satiksmes negadījumus parasti izraisa vairāku faktoru kopums, taču pamatā tam ļoti bieži ir pašu ceļu satiksmes dalībnieku nepiemērotā un nelikumīgā rīcība.

Jaunākās tendences ceļubūvē

Mūsdienās, tāpat kā visās citās nozarēs, arī ceļubūvē tiek izmantotas dažādas jaunākās tehnoloģijas, lai padarītu sauszemes transporta tīklu pēc iespējas ērtāku lietošanai. Tas tiek panākts gan ar dažādām ceļa seguma ražošanas un nomaiņas metodēm, gan dažādām tehnoloģiskām papildus funkcijām. Šie mūsdienīgie ceļi, kuri ir domāti ne vien nokļūšanai no punkta A līdz punktam B, bet arī autovadītāju ērtībām, tiek dēvēti par gudrajiem ceļiem jeb viedajiem ceļiem. Gudros ceļus veido dažādu tehnoloģiju kopums. Lūks populārākās no ceļubūves tendences, kas veido viedos ceļus.

1. Viedās ceļu tarifikācijas sistēmas

Mūsdienās tiek būvēti arvien vairāk maksas ceļi. Tam ir pamatots iemesls, proti, transportlīdzekļu kaists uz ceļiem ik gadu strauji palielinās un līdz ar to, ir nepieciešami līdzekļi regulārai ceļu atjaunošanai. Problēmas rodas ar nodevu iekasēšanu no ceļu izmantotājiem. Pirmkārt, nebūtu godīgi no viesim iekasēt vienādas summas, jo ne visi veic vienlīdz garus ceļa posmus, bez tam ir transporta līdzekļi, kuri ceļam nodara lielāku kaitējumu nekā pārējie. Šīs problēmas varētu viegli atrisināt, izmantojot viedās ceļu tarifikācijas sistēmas, kuras darbojas ar GPS palīdzību. Šīs sistēmas ļauj fiksēt katra transportlīdzekļa veikto ceļa posmu un ievākt informāciju par ceļu izmantošanu. Vēlāk šī informācija var tikt izmantota ceļu infrastruktūras plānošanā. Tas dos iespēju izveidot racionālu ceļu tīklu, kas mazinās sastrēgumus un citas satiksmes problēmas, kā arī ļaus efektīvi veidot naudas iekasēšanas punktus.

2. Solāro inovāciju izmantošana

Šī ir patiešām noderīga un unikāla tehnoloģija, kas varētu atrisināt daudzas satiksmes infrastruktūras problēmas. Uzņēmums, kas nodarbojas ar solārās enerģijas tehnoloģijām, ir izveidojis ceļu tīklu, kas ir veidots no caurspīdīga, izturīga materiāla, zem kura iestrādāti saules enerģijas kolektori un LED gaismas. Tas nodrošina to, ka ceļi ir daudz izturīgāki, lēnāk nodilst, ir apgaismoti un ziemā uz tiem neveidojas apledojums un neuzkrājas sniega sega. Tas arī ievērojami mazinātu līdzekļus, kas tiek tērēti ceļu uzturēšanai un apkopei. Pagaidām šādi ceļi ir uzstādīti vien pāris vietās ASV un darbojas testa režīmā, taču to ieviešama varētu pozitīvi ietekmēt ceļu infrastruktūru visdažādākajos veidos.

3. Joslas elektromobiļiem

Tā kā elektromobiļu skaits pasaulē strauji pieaug, ir jādomā par ceļu infrastruktūras pielāgošanu arī šiem transporta līdzekļiem. Pagaidām ar to ir problēmas, jo ir nepietiekošs uzlādes staciju skaits un vēl citi aspekti, kas traucē elektromobilu izmantošanas iespējas. Šīs problēmas varētu tikt risinātas, ieviešot atsevišķas braukšanas joslas elektromobiliem, kurām apakšā tiktu izveidots elektromagnētiskais lauks. Tas dotu iespēju uzlādēt elektromobilus braukšanas laikā. Šī gan ir visai futūristiska ideja, kas pagaidām ir testēšanas stadijā, taču tā nenoliedzami varētu palīdzēt, ar elektromobiliem saistīto, problēmu risināšanā un līdz ar to, dot ieguldījumu piesārņojuma mazināšanā un vides aizsardzībā.

4. Fluorescējošas ietves un ceļu apzīmējumi

Šī tehnoloģija jau tiek izmantota atsevišķās Eiropas pilsētās. Tā ir samērā vienkārša, taču ievērojami uzlabo ceļu infrastruktūru un samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Fluorescējošie ceļu apzīmējumi ir parasti ceļu apzīmējumi, kas palidināti ar īpašu pārklājumu, kas dienā uzlādējas un naktī izstaro gaismu. Tādējādi diennakts tumšajā laikā ir iespējams pamanīt dažādus ceļa apzīmējumus, robežas un ietves vai velosipēdistu ceļus. Dienā šie apzīmējumi ir balti vai dzelteni, gluži kā visi tradicionālie ceļu apzīmējumi. Šī nav nekāda sarežģītā nākotnes tehnoloģija un tās ieviešanu, visticamāk, varam gaidīt jau tuvākajā laikā.

Ceļu klasifikācija Latvijā

Kopumā Latvijā ir uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu ar vidējo ceļu tīklu blīvumu 1,139 km uz 1 km2. Tātad Latvijā kopā ir salīdzinoši blīvs ceļu un ielu tīkls, taču ne visi no šiem ceļiem ir asfaltētas šosejas. Apskatīsim, kādi ceļi mums Latvijā ir un kā tie tiek klasificēti?

Valsts galvenie autoceļi

Lielākie, garākie, plašākie ceļi ar vislabāko ceļu segumu ir valsts galvenie autoceļi. Pēc autoceļu likuma, tie ir visi ceļi, kas ir autoceļi, kas Latvijas autoceļu tīklus savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīkliem vai arī Latvijas galvaspilsētu, Rīgu ar pārējām republikas pilsētām vai pilsētu apvedceļiem. Kartēs un citos grafiskos, informatīvos materiālos šos autoceļus apzīmē ar burtu A un tiem ir piešķirta konkrēta secība. Latvijā pašlaik ir 15 valsts galvenie autoceļi, tātad valsts galveno autoceļu apzīmējumi ir no A1 līdz A15. Garākais Latvijas valsts nozīmes autoceļš ir Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki), kas apzīmēts ar A6. Vēl par nozīmīgākajiem tiek uzskatīti ceļi Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene), Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka), Rīga (Skulte)–Liepāja, Rīga–Ventspils u.c.

Valts reģionālie autoceļi

Pēc likuma, reģionālie autoceļi ir tie autoceļi, kas savā starpā savieno novadu administratīvos centrus, administratīvos centrus ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, vai arī republikas pilsētas savā starpā vai ar galvaspilsētu. Arī šie parasti ir samērā gari ceļu posmi, kas regulāri tiek uzturēti un atjaunoti ar asfalta segumu. Reģionālo autoceļu ir krietni vairāk – 136. Tie tiek apzīmēti ar burtu P, tātad Latvijā ir reģionālie autoceļi no P1 līdz P136. Daži reģionālo autoceļu piemēri ir Inciems–Sigulda–Ķegums, Ragana–Limbaži, Inčukalns–Ropaži–Ikšķile, Kocēni–Limbaži–Tūja, Valmiera–Matīši–Mazsalaca utt.

Valsts vietējie autoceļi

Pēc likuma, vietējie autoceļi ir tie autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno ar tā paša novada pilsētām, ciemiem, ciematiem un apdzīvotajām vietām novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, vai arī tuvu esošu novadu administratīvos centrus. Šie ir mazākie, šaurākie autoceļi, kuriem bieži vien nav asfalta segums, bet ir vien smilts vai grants segums. To kopējais skaits pagaidām ir 1489. Valts vietējos autoceļus apzīmē ar burtu V, tātad Latvijā ir vietējie autoceļi no V1 līdz V1489. Taču, vietējos autoceļus mēz arī svītrot, tāpēc daži pagaidām neeksistē, kā, piemēram, V11, V17 un V21. Daži vietējo autoceļu piemēri ir Tīraine–Jaunolaine, Jaunmārupe–SkulteBaltezers–Jaunkūlas, Garkalne–OšlaukiViļaka–Žīguri–Liepna, Vīksna–Gobusala utt.

Tilti

Kā atsevišķi ceļu posmi tiek izdalīti tilti. Pašlaik Latvijā ir 971 valsts tilts. Arī tilti ir dažādi. Latvijā 907 ir dzelzsbetona tilti, 14 ir akmens tilti, 43 ir metāla tilti un 7 ir koka tilti. To visu kopējais garums ir 31 173 metri jeb mazliet vairāk kā 31 km. Tā kā tilti praktiski ir visu pārējo valsts ceļu posi, tiem tiek piedēvēti to autoceļu indeksi, uz kuriem tie atrodas.

Pie valsts autoceļiem esoši stāvlaukumi un atpūtas vietas

Arī stāvlaukumi un atpūtas vietas, kas atrodas pie vats nozīmes ceļiem tiek ieskaitīti kopējā ceļu tīklā, jo tie ir ļoti būtiski normālas ceļu satiksmes komponenti. Tiem tiek piešķirti gan Latvijas ceļu indeksi, gan Eiropas ceļu indeksi ja tie atrodas pie valsts galvenajiem autoceļiem.

Pēc kādiem faktoriem tiek plānoti ceļu remontdarbi?

Autovadītāji un citi ceļu satiksmes dalībnieki bieži vien ir neizpratnē par to, kāpēc konkrēti ceļa posmi tiek laboti ļoti bieži, turklāt, kad tie vēl vizuāli izskatās pieņemami, bet citi paliek neremontēti ilgus gadus. Ceļu stāvoklis dažādās Latvijas vietās patiešām ir ļoti nevienlīdzīgs, tāpēc skaidrojam, pēc kādiem kritērijiem, tiek izvērtēti ceļi un kā tiek plānoti to remontdarbi?

Vispirms, noteikti jāsāk ar skaidrojumu par to, kāpēc tik daudz ceļu ir sliktā vai pat katastrofālā stāvoklī. Pirmkārt, tas ir finansējuma trūkums, lai nodrošinātu biežu, kvalitatīvu ceļa seguma maiņu. Galvenais ceļu nodrošinātājs ir valsts, jo tā veido ceļu tīklu un nodod to iedzīvotāju rīcībā. Atšķirībā no daudzām citām transporta infrastruktūras sastāvdaļām, kā, piemēram, ostām un dzelzceļiem, ceļi vienmēr ir bijuši bezmaksas, jo šāda veida mobilitāte tiek uzskatīta par pilsoņu tiesībām, turklāt nav iespējams izdomāt taisnīgu un efektīvu šī ceļu lietošanas apmaksas mehānismu. Tātad valsts ceļi tiek laboti un uzturēti vienīgi par nodokļu maksātāju naudu, kas var būt nepietiekama, lai visus ceļus savestu kārtībā, jo ceļu uzturēšana ietver arī citus darbus, ne tikai bedru labošanu un ceļa seguma maiņu. Otrkārt, jāņem vērā fakts, ka automašīnu uz ceļiem paliek arvien vairāk, līdz ar to ceļa segums nolietojas arvien straujāk.

Tālāk par pašu ceļu izvērtēšanu pirms remontdarbiem. Vispirms tiek izvērtēta katra ceļa nozīme un izmantošanas intensitāte. Ir jāsaprot, ka valsts galvenie autoceļi vienmēr būs prioritāte, jo pa tiem pārvietojas visvairāk transportlīdzekļu. Tie tiek remontēti visbiežāk un uz tiem tiek klāts tikai kvalitatīvs asfalta segums. Mazāk nozīmīgu ceļu labošana ir otršķirīga un ir iespējama tikai tad, ja tam pietiek finansējuma pēc tam, kad ir sakārtoti galvenie autoceļi. Protams, ļoti nopietnu bojājumu gadījumā, tiek laboti arī mazāki ceļi, piemēram bīstamas bedres pavasaros tiek labotas uz pilnīgi visiem ceļiem bez izņēmuma, jo tās nopietni apdraud satiksmes drošību.

Pēc tam ceļi, prioritārā kārtībā, tiek izvērtēti pēc konkrētiem kritērijiem. Vispirms tiek novērtēts ceļu seguma un arī nomaļu un ūdens novades vizuālais izskats piecu ballu skalā, lai varētu vispārīgi novērtēt, kuriem ceļiem ir nepieciešami nopietni remontdarbi. To, vai ir nepieciešami steidzami labojumi, var novērtēt arī tikai ar vizuālo apskati un bez tālākas izvērtēšanas. Tomēr tiek veikti arī nopietnāki izvērtējumi, lai skaidri saprastu, kād ir katra ceļa posma patiesais stāvoklis. Pēc vizuālās apskates tiek izvērtētas satiksmes intensitātes izmaiņas konkrētā laika posmā, lai pārliecinātos par potenciālo ceļa seguma nolietojumu. Tad tiek pārbaudītas seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos gados, lai pārliecinātos par iespējamajām deformācijām. Un beigās tiek pārbaudīts arī saķeres koeficients, lai pārliecinātos, ka pa ceļu ir droši pārvietoties. Vēl tiek ņemta vērā arī ceļa izveides un labošanas vēsture, taču arī jauniem vai nesen atjaunotiem ceļiem bieži ir vajadzīga seguma remontēšana vai pilnīga nomaiņa.

Ir jāsaprot to, ka ceļa seguma nomaiņa vai citi remontdarbi daudzās vietās nav iespējami finansējuma trūkuma dēļ. Ir daudz ceļu, kas jālabo vai pilnībā jānomaina, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes. Vispirms tiek laboti ļoti nopietni ceļa bojājumi uz visiem ceļiem un pēc tam izvērtēta nepieciešamība labot pārējos ceļus, ņemot vērā prioritātes un ceļa stāvokli. Jāsaprot arī, ka nepieciešamība pēc ceļu remonta tiek izvērtēta pēc vairākiem kritērijiem un vizuāli nepievilcīgākie ceļi ne vienmēr ir tie sliktākie un bīstamākie.

Kā pasargāt sevi un savu auto no bedrēm uz ceļiem?

Daudzu transportlīdzekļu vadītāju lielākais bieds ir nekvalitatīvi ceļi un bedres uz tiem. Daudzi Latvijas ceļi patiešām nav pārāk labā tehniskā stāvoklī un uz tiem ir gana daudz satiksmei bīstamu bedru, kas var sabojāt auto vai pat izraisīt nopietnus ceļu satiksmes negadījumus. Lai zinātu, kā pasargāt sevi un savu auto no bedrēm, mēs apkopojām svarīgāko informāciju, kas varētu būt noderīga visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Lai zinātu, kā sevi pasargāt no bedrēm, vispirms jāsaprot, kas īsti ir bedres un kā tās veidojas. Bedres uz ceļiem parasti veidojas pakāpeniski, ja vienīgi runa nav par bedrēm, kas radušās mehāniska bojājuma vai trieciena rezultātā. Transportlīdzekļi, pārvietojoties pa ceļu, rada ļoti lielu slodzi. Tās ietekmē pakāpeniski nodilst asfalta virsējā kārta. Pēc konkrēta laika ir jāveic asfalta seguma nomaiņa, lai ceļu atkal padarītu drošu braukšanai, taču bieži vien tā nenotiek. Asfalts turpina bojāties un tajā parādās plaisas un dažas atsevišķas bedres. Ja arī tad asfalta segums netiek labots vai nomainīts, bedres turpina izplesties. Ja tajās vēl iekļūst sniegs, ūdens vai ledus, tās kļūst īpaši dziļas un lielas un tad efektīva bedru labošana jau ir gandrīz neiespējama, jo arī aizpildot tās ar asfaltu, bedres turpinās izplesties. Tātad, uz jauna, tikko uzlieta asfalta bedrēm nevajadzētu būt, ja vien tās nav izveidotas, piemēram, nepareizas sniega tīrīšanas dēļ, tāpēc īpaša piesardzība ir jāievēro uz nolietotiem ceļiem.

Tā kā bedru lielumu un dziļumu būtiski ietekmē laika apstākļi, visvairāk bedru veidojas tieši pavasarī, kad ir nokusis sniegs. Šajā laikā pat parādās īpaši bīstamās bedres. Par satiksmei īpaši bīstamām tiek uzskatītas tās bedres, kuru laukums pārsniedz 0,1 m2 un dziļums ir liekāks par 5 cm. Ja pamanāt šādu bedri uz jebkura valsts ceļa, ir jāziņo VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”. Viņu pienākums ir salabot visas bīstamās bedres, neatkarīgi no tā, uz kādas nozīmes ceļa bedre ir izveidojusies. Ja visas bīstamās bedres tiks salabotas, situācija jau uzreiz būs daudz labāka un braukšana būs drošāka.

Tomēr bīstamas var būt arī mazākas bedres, kuru labošana netiek uzskatīta par prioritāti, tāpēc no bedrēm uz ceļiem ir jāuzmanās tik un tā. Labs variants, kā pasargāt sevi no bedrēm, ir izmantojot mobilās aplikācijas un interaktīvās kartes, kurās var atrast informāciju par bedrēm un nekvalitatīviem ceļiem. Tajās precīzi norādītas vietas, kurās ir bedres vai vienkārši sliktas kvalitātes ceļi, kas var izraisīt dažādas problēmas. Tajās vietās ir jāievēro īpaša piesardzība.

Vēl viens veids, kā sevi pasargāt, ir izmantojot apdrošināšanu, kas sedz zaudējumus par ceļu satiksmes negadījumiem un automašīnas bojājumiem, kas radušies bedru dēļ. Protams, apdrošināšana nepasargās no paša negadījuma un kas pats par sevi var sagādāt zināmas neērtības, bet vismaz jums pašam nebūs jāsedz zaudējumi, gadījumā ja bedres izraisīs finansiālus zaudējumus.

Diemžēl nepareizas ceļu uzturēšanas un nepietiekoši biežas ceļa seguma maiņas dēļ, bedres uz ceļiem nav nekāds retums un, visticamāk, tuvākajā laikā tās arī nekur nepazudīs. Vienīgā iespēja, kā panākt, ka bedres jums vai jūsu automašīnai nevar nodarīt nekādu kaitējumu, ir saprotot, kur bedres veidojas un ievērojot īpašu piesardzību šajās potenciāli bīstamajās vietās, kā arī atbrīvojot sevi no finansiālās atbildības radušos bojājumu gadījumā.

Kas ir melnie punkti?

Gandrīz katrs ceļu satiksmes dalībnieks noteikti ir kaut ko dzirdējis par tā saucamajiem melnajiem punktiem uz ceļiem, tomēr tikai daži patiešām zina, ko tas nozīmē un kas ir galvenais to rašanās iemesls. Šo informāciju noteikti vajadzētu zināt ikkatram ceļu satiksmes dalībniekam, tāpēc šeit būs plašāka informācija par to, kas īsti ir šie melnie punkti, kā tie rodas un cik īsti izplatīti tie ir?

Par melnajiem punktiem sauc tās vietas, kur viena kilometra garā ceļa posmā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi, vai arī ir trīs vai vairāk ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie cilvēki. Par melno punktu var tikt uzskatīts arī krustojums vai konkrēta vieta, ja minētie nelaimes gadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi no minētā punkta. Tātad melnie punkti ir īpaši bīstami ceļa posmi, kuros ļoti bieži notiek nopietni ceļu satiksmes negadījumi.

Šie melnie punkti parasti veidojas vietās, kur nav pārdomāta ceļa infrastruktūra, vai arī ir īpaši grūta pārredzamība un slikts ceļa segums. Piemēram, daži melnie punkti atrodas taisnos ceļa posmos, blakus autobusa pieturām. Tā kā uz šosejām nav gājēju pārejas, autobusu pasažieriem šajās vietās šķērsot ceļu ir ļoti bīstami, bet nav citas izvēles. Bieži tas beidzas ar ceļu satiksmes negadījumiem ar nopietnām sekām. Tāpat melnie punkti ir arī vietas, kurās nav uzstādītas piemērotas ceļazīmes. Protams, arī strauji līkumi, šauri ceļi un nepārdomāti, sarežģīti krustojumi bieži kļūst par melnajiem punktiem.

Par laimi melno punktu skaits uz ceļiem strauji samazinās, taču vēl joprojām saglabājas gana liels. Tā kā ceļu satiksmes negadījumiem ir jābūt notikušiem konkrētā laika posmā (trijos gados), to skaits mainās ik pēc šī laika posma. No 2007. gada līdz 2009. gadam melno punktu skaits uz Latvijas ceļiem bija 174 punkti. No 2009. gada līdz 2011. gadam melno punktu skaits samazinājās līdz 62. punktiem un laika posmā no 2011. gada līdz 2013. gadam tas samazinājās līdz 58. punktiem. Jaunākie dati vēl nav precīzi zināmi, taču arī laikā līdz 2016. gadam melno punktu skaitam vajadzētu būt mazākam nekā jebkad iepriekš.

„Latvijas Valsts ceļi” uzskata, ka iemesls melno punktu skaita samazinājumam ir ceļu infrastruktūras uzlabošana un citi satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, tiek uzstādīti luksofori, papildus ceļazīmes, ceļu apzīmējumi, uzlabots ceļu apgaismojums utt. Katrā melnajā punktā tiek izvērtēti notikušo ceļu satiksmes negadījumu apstākļi, lai varētu spriest par konkrētiem uzlabojumiem, kas varētu risināt šo nopietno problēmu. Protams, arī vispārīgi ceļu infrastruktūras uzlabojumi un ceļu satiksmes noteikumu regulējumi, varētu būt par iemeslu negadījumu skaita kritumam.

Daudzi autovadītāji gan apgalvo, ka iemesls melno punktu ievērojamajam samazinājumam varētu būt tieši gājēju, velosipēdistu un pašu autovadītāju apzinīgums un kultūras līmeņa pieaugums. Pēdējā laikā ceļu satiksmes dalībnieki vairāk domājot par savu un citu cilvēku drošību, tāpēc nav tik pārgalvīgi. Protams, pašu ceļu satiksmes dalībnieku izvēles bieži vien kļūst par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem, tāpēc arī šis faktors varētu būt svarīgs melno punktu samazinājumā.

To, kur atrodas melnie punkti ir iespējams apskatīties Latvijas Valsts ceļu mājaslapā esošajā interaktīvajā kartē. Tad jūs zināsiet, kurā vietā jābūt īpaši piesardzīgam gan kā autovadītājam, gan kājāmgājējam vei velosipēdistam, tomēr drošība un piesardzība jāievēro pilnīgi visās situācijās, esot uz ceļa.