Top 7 kredītkartes bagātiem cilvēkiem

Vai jūs kādreizi aizdomājaties, kā bagāti cilvēki maksā par savu braucienu uz Telavivu un neprātīgo iepirkšanās sesiju ”Chanel” veikalā? Kā jau droši vien uzminējāt, viņi izmanto dažas ekskluzīvas kredītkartes. Vairāk vai mazāk tāda pati kā mūsu debetkarte, izņemot to, ka tā ir melna, un, ka tās vērtība ir lielāka par mūsu gada algu un nekad neatsaka maksājumu. Aplūkosim tuvāk šīs kredītkartes, kuras droši vien mums nekad nepiederēs sitio web!

1. American Express Centurion

American Express 1999. fadā izsniegtā bankas karte, kas pazīstama kā “melnā karte”, ir iemantojusi slavenu reputāciju, tajā pat laikā saglabājot noslēpumainību. Patiesi, neviens nezina, kādi ir nosacījumi, lai to varētu to saņemt izsniegšanai (izņemot to, ka esošajā gadā klientiem ir jāizterē vismaz 250 000 USD ar kredītkarti), ne arī kādas priekšrocības tas piešķir īpašniekam. Tomēr mēs zinām, ka reģistrējoties ir jāsamaksā 5000 dolāri, bet pēc tam – 2500 dolāri mēnesī.

2. Seven Royal no Aduno Group

Šī kredītkarte ir izveidota ar Visa un Morgan Stanley starpniecību, izmantojot Aduno Group Swiss uzņēmumu, un tā ir paredzēta bagātākajiem bagātajiem. Jūs jautāsiet kādēļ? Pirmkārt, tādēļ, ka tā ir izgatavota no zelta, un otrkārt, tās saņemšanai nepieciešams, lai jūsu bankas kontā būtu vismaz 50 miljoni dolāru, un, ka ikgadējā maksa par piekļuvi tai ir “tikai” 100 000 dolāru.

3. QNB Private World Elite MasterCard kredītkarte

Karti, kuru ir izlaidusi Kataras Nacionālā banka ir mazliet par daudz spīduma-tajā ir iestrādāti 0,02 karātu dimanti. Tas tikai atgādinājumam, ja jūsu vietējā veikalā kasiere piemirst, cik bagāts reiz esat bijis. Par 1000 dolāriem gadā īpašniekiem ir pieejami ceļojumu konsultanti, personīgie pircēji un ielūgumi uz ekskluzīviem pasākumiem.

4. Visa Palladium no JP Morgan Chase

Izlaista 2009.gadā, šī skaistā karte, kas izgatavota no pallādija (dārgmetāls, kas izmaksātu jums roku), ir pieejama tikai JP Morgan Chase bankas klientiem, kuriem ir vismaz 25 miljoni dolāru aktīvu, tātad diezgan daudzas villas! Ir vērts atzīmēt, ka Visa Palladium ir daudz lētāka nekā Centurion, jo tā maksā tikai 595 dolāru gadā. Un no tā, ko mēs dzirdējām, tā lojalitātes programmai ir daudz priekšrocību.

5. Statusa atlīdzības Visa

Nosaucot “balto karti” kā atsauci uz iepriekš minēto “melno karti”, statusa atlīdzības Visa tiek piegādāta pēc kartes īpašnieka vai partneru uzņēmuma ielūguma. Garu stāstu izklāstot īsumā- ir ļoti grūti to iegūt, pat ja pēdējos 30 gados neesat bijis overdraftā. Kredītkartes priekšrocības: privāto lidmašīnu pakalpojums, kad esat savācis pietiekami daudz punktus, kas patiesībā vajadzētu būt diezgan ātri, ja jums ir pietiekami daudz naudas, lai atļautos šāda veida kartes.

6. Visa Infinite

Tā ir nedaudz līdzīga American Express Centurion, bet mazliet mazāk iespaidīga. Tādējādi tā ir lētāka, mazāk noslēpumaina un piešķir mazāk grandiozas priekšrocības, bet tas joprojām ir labs veids tiem cilvēkiem, kuri vēlas Melno Karti pa lēto. Tātad kredītkarte bagātajiem nabadzīgajiem mejores camaras reflex

7. Coutts pasaules zīda karte

Lai dotu jums priekšstatu, tā ir kredītkarte, ko izmanto Anglijas karaliene. Tāpāt kā pārējās selektīvās kartes, kuras mēs minējām iepriekš, tā tiek piedāvāta tikai tiem cilvēkiem, kuriem Coutts bankas kontā ir vismaz 1 miljons dolāru. Kad jūs varat teikt, ka jums ir tāda pati kredītkarte kā karalienei, tad jūs varat sākt nedaudz lielīties.

Kāpēc cilvēki iepērkas?

Cilvēki iepērkas ļoti dažādu iemeslu dēļ. Visus tos nemaz nav iespējams nosaukt, bet noteikt ir iespējams apskatīt pašas populārākās tendences, kas vienlaikus arī nozīmē to, ka izpildot šos nosacījumus ir iespējams iegūt pēc iespējas labākus pārdošanas rezultātus dažādos veikalos.

Lietderīgums
Ir lietas, ko cilvēki iegādājas tāpēc, ka tās ir nepieciešamas, jo tās atvieglo dažādu uzdevumu izpildi u.c бързи кредити онлайн. Šādas lietas var palīdzēt atbrīvoties no problēmas, kas jums ir un ko nevēlaties un/vai iegūt rezultātu, kuru vēlaties un kura bez konkrētās preces nav. Daudzi cilvēki apmaksā produktus un pakalpojumus viena vai abu šo iemeslu dēļ.
Viņi vai nu vēlas, lai viņi atrisinātu problēmu, vai arī vēlas, lai viņiem pašlaik trūkst rezultātu. Savienojot šīs divas nepieciešamības kopā, ekonomiski šo parādību sauc par lietderību. Lietderīgums ir apmierinātība, kas rodas no attiecīgā produkta vai pakalpojuma patēriņa. Produkti vai pakalpojumi tiek pārdoti, jo jūsu klienti vēlas izmantot lietderību. Līdz ar to var teikt, ka cilvēki nemaksā vienkārši par produktiem vai pakalpojumiem, bet gan par lietderību – ko produkts vai pakalpojums viņiem var sniegt. Ir arī cilvēki, kuri neiegādāsies nekādu preci līdz brīdim, kad neredzēs tās noderīgumu. Protams, ir daudz vairāk cilvēku, kuri iegādājas preces tikai tāpēc, ka tās labi izskatās u.tml. bez lielas lietderības, bet tas jau ir cits stāsts.

Uzticamība
Pircēji iegādājas lietas no cilvēkiem, kuriem viņi uzticas. Kad klients redz lietderību, tiek domāts arī par to, cik droši ir iegādāties produktu tieši no konkrētā veikala. Uzticamībai arī ir jābūt pirms rentabilitātes. Piemēram, tām Ķīnas precēm, kas ir izceltas ar lieliem uzrakstiem, ka ir tur ražotās noteikti ir mazāka uzticamība kā tām, kuras ir ražotas Vācijā vai kādās citās valstīs. Tāpat arī pie tā pieder pasūtījuma piegāde, ja prece ne tiek saņemta pašrocīgi. Tāpat arī klients vēlas, lai uzrakstītā informācija atbilst patiesībai, piemēram, ja tiek solīts, ka prece tiks piegādāta 5 dienu laikā, tad viņš vai viņa to arī sagaida.

Atbilstība
Cilvēks var redzēt piedāvāto vērtību, tic spējai piegādāt, bet noteikti tiks izvērtēts arī tas, vai prece ir svarīga pašreizējai situācijai. Pircēji noteikti domā par savām pašreizējām vajadzībām. Ja prece atbilst tam, ir lielāka iespējamība, ka viņi kaut ko nopirks.

Lai radītu iespaidu
Ja jūs vadāt novecojošu transportlīdzekli, vai jūs domājat, ka kādam tas interesēs vai piesaistīs uzmanību? Diez vai. Tāpat daudzi cilvēki mēdz nevis ietaupīt naudu automašīnu remontam, jūs vienkārši iegādājas jaunu automašīnu. Nepieciešamība radīt iespaidu ir cieši saistīta ar lepnumu. Arī tas nav laba veida lepnums. Šāda veida tēriņi un uzskati mudina ievērot noteiktu standartu, kas noteikti nebūs iepriecinoši konta stāvoklim.

Tas ir paradums
Daži cilvēki iepērkas, jo viņiem patīk aplūkot apkārt. Ja jūs esat viens no tiem, apzināties, ka jums, iespējams, ir iepirkšanās ieradums, kas jums jāpārtrauc. Ja jūs tieši šobrīd nevarat iedomāties neko, kas jums nepieciešams, kāpēc ievietot veselu kaudzi produktu, kas atrodas acu priekšā konkrētā veikalā? Noteikti ir vērts censties pārtraukt vienkāršo iepirkšanās ieradumu, izveidojot sarakstu ar lietām, kas patiešām ir nepieciešamas ikdienā vai īpašiem notikumiem.

Ir skaidrs, ka cilvēkiem patīk iepirkties un to turpinās to darīt. Tomēr tik un tā ir interesanti izvērtēt iepirkšanās paradumus un kāds ir rezultāts. Noteikti katrs pārdevējs izmanto jebkādu pieejamo informāciju par savu potenciālos pircēju paradumiem.

Kāpēc ceļu kvalitāte ir tik būtiska?

Latvijā pēdējo gadu laikā ir strauji palielinājies transportlīdzekļu skaits un līdz ar to ir ievērojami pieaugusi satiksmes intensitātes. Tas liek arvien vairāk domāt par ceļu sakārtošanu un nepieciešamību veidot plašu ceļu tīklu ar kvalitatīvu segumu, taču Latvijā ceļu tīkla tehniskais stāvoklis laika gaitā ir tikai pasliktinājies un daudzviet pat neatbilst autotransporta prasībām. Vairāki ceļu posmi ar asfalta segumu ir sabrukuši vai tiem draud sabrukšana tuvākajā laikā. Šis kritiskais stāvoklis negatīvi ietekmē transportlīdzekļu ekspluatācijas rādītājus, satiksmes kvalitāti, braucēju pieredzi, autoparka stāvokli, vides kvalitāti utt.

Visbūtiskāk nekvalitatīvs ceļu segums ietekmē tieši transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumus, kas sevī ietver, piemēram, amortizāciju, degvielu, apkopi un remontus. Tieši tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc transportlīdzekļu vadītāji un īpašnieki tik asi kritizē pašreizējo ceļu stāvokli un ir neapmierināti ar ceļa seguma kvalitāti. Braukšana pa šādiem ceļiem būtiski bojā automašīnu visdažādākajos veidos. Automašīnu ir biežāk jātīra, tai ir nepieciešama nopietnāka apkope un tas var pat radīt nopietnus bojājumus automašīnai, kuru labošanai vajadzīgs ilgs un dārgs remonts. Tas viss kopā izmaksā patiešām daudz. Ceļu labošana un regulāra to uzturēšana ļauj autovadītājiem ietaupīt kaudzi naudas no Credx.eu.

Slikti ceļi, protams, arī būtiski apgrūtina satiksmi. Uz sliktas kvalitātes ceļiem ir jāievēro ātruma ierobežojumi un dažādai citi piesardzības pasākumi. Tas vien palēnina satiksmi un rada problēmas, taču slikti ceļi var radīt arī nopietnus sastrēgumus. Ceļu kvalitātes dēļ var notikt avārijas, kas satiksmi var bloķēt uz vairākām stundām. Taisni, gludi, droši ceļi, savukārt, nodrošina to, ka braucēji var pārvietoties bez problēmām, saglabājot normālu satiksmes intensitāti.

Braukt pa sliktiem, nekvalitatīviem ceļiem ir arī ļoti nepatīkami un tas ievērojami pagaina braukšanas laiku. Uz bedrainiem ceļiem, vai vienkārši ceļiem ar sliktu segumu, ir jāievēro ātruma ierobežojumi. Tātad, braucot pa nekvalitatīvu ceļu, šoferim un pasažieriem ir jārēķinās ar to, ka ceļā nāksies pavadīt krietni ilgāku laiku. Tas, protams, ir apgrūtinoši un traucējoši. Arī pats garais braukšanas process un nekvalitatīva ceļa nebūs diez ko patīkams, jo automašīna kratīsies un sagādās nepatīkamas izjūtas. Ja braukšana pa gludiem ceļiem daudziem sagādā patīkamas emocijas, tad braukšana pa sliktas kvalitātes ceļiem izraisa vien dusmas un neapmierinātību.

Sliktie ceļi ir arī viens no galvenajiem iemesliem traģiskajam autoparka stāvoklim. Diemžēl ir novērots, ka automašīnas, kas lietotas, braucot pa nekvalitatīviem ceļiem nolietojas daudz ātrāk, pat veicot regulāru apkopi. Valstī vai reģionā, kur ir slikti ceļi, viss autoparks, visticamāk būs nolietots un, iespējams, pat satiksmei bīstams. Ja transportlīdzekļu vadītāji never atļauties pietiekoši bieži iegādāties jaunas automašīnas, autoparka stāvoklis var būtiski ietekmēt satiksmes drošību un izraisīt smagas avārijas. Jauni, labi ceļi var pasargāt ceļu satiksmes dalībniekus no bīstamām avārijām.

Visbeidzot, slikti ceļi arī negatīvi ietekmē vidi gan tiešā gan netiešā veidā. Ka jau tika minēts, braukšana pa sliktiem ceļiem, gan paildzina braukšanas laiku, gan rada sastrēgumus. Tas viss būtiski palielina vides piesārņojumu. Jo ilgāka automašīnai jāatrodas uz ceļa, jo lielāku piesārņojumu tā rada. Arī pati braukšana pa liktiem ceļiem patērē vairāk degvielas, līdz ar to, rada vairāk kaitīgo izmešu. Protams, arī braukšana pa kvalitatīviem ceļiem rada piesārņojumu, taču tā apjomi ir ievērojami mazāki.

Tātad, ceļu kvalitāte neietekmē vien transportlīdzekļus un to īpašniekus. Sliktas kvalitātes ceļi rada nopietnus drošības riskus un traucē vispārējo satiksmi, kurā piedalāmies mēs visi. Ceļu sakārtošanai, noteikti vajadzētu būt vienai no prioritātēm, jo tas atrisinātu daudzas valstiska un pat globāla mēroga problēmas.

Valstis ar labāko ceļu tīklojumu un infrastruktūru

Labs ceļu tīklojums un infrastruktūra ir būtiska ne vien atsevišķiem indivīdiem, kas pa šiem ceļiem pārvietojas, bet arī valstij kopumā. Kvalitatīvs un plašs ceļu tīkls nodrošina industriju attīstību un ekonomisko izaugsmi, jo loģistika ir pamats daudzu nozaru attīstībai. Bieži vien var novērot, ka tieši valstīm ar straujāko ekonomisko izaugsmi ir labākā ceļu infrastruktūra. Šeit būs valstis no kurām Latvija varētu ņemt piemēru ceļu infrastruktūras radīšanā un uzturēšanā.

ASV

ASV ir valsts ar pasaulē garāko ceļu tīklu, kas kopā sastāda vairāk kā 6,5 miljonus kilometru. Tāpat arī ASV ir valsts, kurā ir visvairāk ātrgaitas šoseju pasaulē. Viss ceļu tīklojums ir iedalīts trīs kategorijās – valsts nozīmes ātrgaitas šosejas, štatu nozīmes lielceļi un apgabalu lielceļi. Tas nodrošina ceļu tīklojuma efektivitāti un labu loģistiku. Arī paši ceļi ir ar kvalitatīvu segumu un pārdomātu infrastruktūru. Tie plaši, ar viegli saprotamiem apzīmējumiem, norādēm, labu apgaismojumu utt. ASV ik gadu tērē vairāk kā 71 miljonu ASV dolāru ceļu infrastruktūras uzturēšanai, tāpēc nav nekāds brīnums, ka šajā valstī ar ceļiem viss ir kārtībā.

Singapūra

Singapūra ir valsta ar vienu no blīvākajiem ceļu tīkliem pasaulē. Par spīti salīdzinoši mazajiem valsts izmēriem, tā kopējais ceļu garums ir 3 496 kilometri. Tā kā Singapūra ir salu valsts ar ierobežotu sauszemes teritoriju, atbildīgās personas īpaši piedomā pie tā, lai valstī būtu īpaši veiksmīga transporta sistēma. Valts ir izstrādājusi īpašu mobilitātes plānu, kas paredz dažādu jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ceļubūvē un ceļu infrastruktūras veidošanā. Singapūra dara visu, lai pietiktu līdzekļi ceļu uzturēšanai un ērta pārvietošanās tiktu nodrošināta visiem iedzīvotāju slāņiem. Piemēram, Singapūrā ir ļoti augsti ekspluatācijas nodokļi jaunajām automašīnām.

Beļģija

Beļģijā ir visblīvākais ceļu tīkls pasaulē. Kopējais ceļu garums valstī ir 154 012 kilometri. Beļģija ir arī valsts ar vislielāko ceļu noslogojumu pasaulē, taču tas nav šķērslis Beļģijai uzturēt ceļus labā tehniskā stāvoklī. Arī šajā valstī ir izstrādāts moderns ceļu uzturēšanas plāns, kas ietver jaunu, efektīvu tehnoloģiju izmantošanu gan ceļu un to infrastruktūras uzturēšanā, gan drošas satiksmes nodrošināšanā.

Japāna

Japānas ceļu tīkla kopgarums ir lielāks par 1,2 miljoniem kilometru. Japānas ceļu tīkls un infrastruktūra tiek izmantots kā paraugs ļoti daudzās citās Āzijas valstīs, jo šis Japānas ceļu tīklojums ir īsts veiksmes stāsts. Japānā ceļi ir plaši, gludi, droši un pats labākais, tie ir izvietoti tā, ka ir iespējams ērti pārvietoties cauri visai valstij. Japāna savu ceļu uzturēšanai tērē vairāk kā 67 miljonus ASV dolāru ik gadu. Vairāk par ceļu uzturēšanu tērē vien ASV, tāpēc ir skaidrs, ka Japānas ceļiem ir jābūt labiem.

Nīderlande

Nīderlandes ceļu kopgarums ir 139 295 kilometri, līdz ar to ceļu tīklojums šajā, salīdzinoši nelielajā valstī ir visai blīvs. Ceļu kvalitāte arī tiek novērtēta kā ļoti augsta, taču Nīderlande šajā topā nokļūst, galvenokārt, tāpēc, ka tā ir viena no retajām valstīm, kas domā ne vien par autoceļu izbūvi, bet arī vieglu pārvietošanos citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Valstī ir ļoti labs veloceļu un gājēju ceļu tīklojums, kas nodrošina vieglu un ērtu pārvietošanos arī bez automašīnas. Pateicoties tam, Nīderlande ir atzīta arī par pasaulē zaļāko valsti.

Latvija – pasaulē otrā piemērotākā valsts autovadītājiem?

Dzīvojot Latvijā, nereti nākas dzirdēt dažādas sūdzības par sliktajiem, neizbraucamajiem un bedrainajiem ceļiem, kas bojā automašīnas, kā arī briesmīgo satiksmes infrastruktūru, kas ir ārkārtīgi nepārdomāta un haotiska. Latvijas ceļi, nereti tiek salīdzināti ar citu Eiropas valstu ceļiem un daudzi autovadītāji Latvijā uzskata, ka nevienā citā attīstītajā valstī tik briesmīgu ceļu un satiksmes nav, taču kā izrādās, citi mūsu ceļus un satiksmi nemaz tik zemu nevērtē. Piemēram, populārā lietotne Waze, kas ir viens no pasaulē plašāk lietotajiem navigācijas un satiksmes rīkiem, Latviju ir atzinusi par pasaulē otro labāko valsti autovadītājiem. Vai tā var būt un kā šis novērtējums tiek veidots?

Ja kādam rodas šaubas par to, ka lietotne Waze varētu nebūt tiesīga veidot šādus topus un šī informācija varētu nebūt objektīva, tad varam nomierināt, ka šaubām nav pilnīgi nekāda pamata. Waze ir tiešsaistes pūļpakalpojuma navigācijas lietotne viedtālruņiem un citām mobilajām ierīcēm, kas darbojas jau kopš 2008. gada, un tai ir vairāk kā 50 miljoni aktīvu lietotāju. Pūļpakalpojuma programma nozīmē to, ka Waze pamatojas uz lietotāju iesniegto informāciju, kā arī citu teorētisko bāzi, lai veidotu lietotnes saturu. Waze ir izveidots Izraēlā un pašlaik tiek lietots visā plašajā pasaulē. Waze komanda ir nozares profesionāļi, kuru viedoklis ir būtisks.

Waze pētījuma dati liecina, ka Latvija ir otrā labākā valsts, kur būt automašīnas vadītājam. Šajā pētījumā lietotāji vērtēja braukšanas pieredzi katrā valstī ar 10 ballēm. Latvijā braukšanas pieredzi lietotāji vidēji novērtēja ar 7,3 ballēm. Pirmo vietu šajā pētījumā ieguva Nīderlande ar 7,9 ballēm, bet nedaudz aiz Latvijas palika ASV ar 7,2 ballēm. Topa augšgalā vēl atrodas tādas valstis kā Zviedrija, Slovākija, Francija, Čehija, Beļģija , Itālija, Ungārija. Kā sliktāko vietu autovadītājiem Waze novērtēja Salvadoru ar 2,1 balli. Priekšpēdējā vietā ir Gvatemala ar 3 ballēm, bet trešo vietu no beigām ieņem Venecuēla ar 3,1 balli. Arī citas apakšgalā esošās valstis pārsvarā ir nabadzīgās attīstības valstis.

Šie apmierinātības novērtējumi arī nav vien pāris cilvēku viedoklis. Aplikācijai ir 50 miljoni lietotāju un liela daļa no viņiem piedalās apmierinātības novērtēšanā. Kopumā šis skaitlis tiek aprēķināts ticis pēc tādiem parametriem kā sastrēgumu biežums un to smaguma pakāpe, ceļu infrastruktūra un tās kvalitāte, degvielas uzpildes staciju pieejamība un izvietojums, degvielas cenas, kā arī drošība braukšanas laikā, kas ietver ļoti daudz faktoru, kā piemēram, laikapstākļi, autoparka stāvoklis, autoavāriju biežums un smagums utt. Tātad, pētījums ir visai nopietns un visaptverošs.

Tas, kāda nozīme kopējā vērtējumā ir katram faktoram gan minēts netiek, kā arī nav plašāk pieejams informācijas par to, kā Waze lietotāji ir vērtējuši katru no šiem faktoriem tieši Latvijā, taču daudziem Latvijā dzīvojošajiem tas pavisam noteikti ir pārsteigums. Jāatzīst, ka ceļu kvalitāte Latvijā tiešām nav tāda, lai to varētu ierindot kaut vai topa pirmajā pusē, tāpēc pastāv iespēja, ka augstais vērtējums Latvijai ir piešķirts, patiecoties braukšanas kultūrai un mazajam sastrēgumu skaitam, jo salīdzinot ar daudzām citām valstīm, šeit mēs tiešām esam līderi. Lai vai kā, nākamreiz pirms sūdzēties par slikto ceļu stāvokli un briesmīgo satiksmi, vajag aizdomāties, ka varbūt Latvijā tas viss nemaz nav tik sliktā līmenī kā mums šķiet.

Kur meklēt informāciju par pašreizējo ceļu stāvokli un braukšanas apstākļiem?

Ikvienam transportlīdzekļa vadītājam noteikti interesē aktuālā informācija par to, kas notiek uz ceļiem. Pirms došanās ceļā ikvienam transportlīdzekļa vadītājam vajadzētu pārbaudīt, vai viņa izvēlētajā maršrutā nav kādi pagaidu šķēršļi, kā, piemēram, remontdarbi, apledojums, avārijas, plūdi utt. Diemžēl, tikai retais zina, kur šādu informāciju meklēt. Lai jūsu ceļš būtu maksimāli drošs un jums nenāktos saskarties ar problēmām, ceļu stāvokļa vai apgrūtinātu braukšanas apstākļu dēļ, mēs esam apkopojuši informāciju par to, kur varat meklēt aktuālākos jaunumus par visu, kas saistās ar ceļu stāvokli.

1. Latvijas Valsts ceļu mājaslapā

Latvijas Valts ceļu mājaslapā, sadaļā Būvobjekti un satiksmes ierobežojumi ir iespējams atrast interaktīvo karti, kurā ir iespējams iepazīties ar visu aktuālo informāciju par remontdarbiem, kas norisinās uz ceļiem. Tāpat tajā ir redzami apledojušie ceļu posmi un galvenajiem valsts autoceļiem un citi braukšanas apgrūtinājumi. Kartē ir atzīmēti arī tie ceļu posmi, kuros remontdarbi ir tikai plānoti, līdz ar to, autovadītāji dažādām izmaiņām var gatavoties jau laikus. Papildus ceļu kartei, mājaslapā ir pieejama arī aktuālā informācija par dažādiem ceļu apgrūtinājumu vaidiem, kā arī par to, kā no tiem izvairīties un sevi pasargāt.

Savukārt, šīs pašas mājaslapas sadaļā Transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumi ir iespējams iepazīties ar informāciju par transportlīdzekļu sezonālās maksimālās masas ierobežojumiem uz lielākajiem valsts autoceļiem. Šie ierobežojumi tiek uzlikti, lai, pie noteiktiem laikapstākļiem, netiktu pārāk noslogoti ceļi ar ierobežotu nestspēju. Ja braucat ar kādu lielāku transportlīdzekli, arī šī informācija varētu būt ļoti noderīga.

2. Rīgas Domes Satiksmes departamenta mājaslapā

Tā kā visaktīvākā satiksme ir tieši mūsu galvaspilsētā, Rīgā, ļoti noderīgi būtu zināt, kādi ceļu ierobežojumi ir tur. To visērtāk var izdarīt Rīgas Domes Satiksmes departamenta mājaslapā. Tajā galvenokārt, var atrast tieši detalizētu informāciju par aktuālajiem ceļa remontdarbiem. Šī informācija iekļauj adresi un ceļa posmu, atbildīgos par darbu izpildi, darbu aprakstu, uzsākšanas un beigšanas datumus utt. Vēl šajā mājaslapā pieejama papildus dažāda veida papildus informācija par aktualitātēm Rīgas ceļu infrastruktūrā un satiksmē. Šajā mājas lapā ir atrodami arī tiešsaistes video no Salu tilta un Brīvības gatves, lai transportlīdzekļu vadītājiem būtu iespēja novērtēt situāciju šajos, satiksmes ziņā sarežģītajos, ceļa posmos.

3. Karšu izdevniecības Jāņa sēta mājaslapā

Aktuālo informāciju par sastrēgumiem visvieglāk būs sameklēt Karšu izdevniecības Jāņa sēta mājaslapā. Tur ir atrodama interaktīvā karte, kurā, ar dažādiem apzīmējumiem, norādītas vietas, kur tiek veikti remontdarbi un ir visintensīvākā satiksme. Tāpat šajā kartē iespējams atrast visas vietas, kur ir izvietoti fotoradari. Šī karte ir ērta lietošanai ar to, ka tajā ir pieejami dažādi maršrutu plānošanas rīki, līdz ar to, ja redzat, ka uz jūsu sākotnēji izvēlētā ceļa, ir nopietni satiksmes ierobežojumi, varat izmērīt un atzīmēt citu, izdevīgāku maršrutu, pa kuru nokļūt vajadzīgajā galamērķī.

4. Satiksmes informācijas centra diennakts informatīvais tālrunis

Ja jums nav pieejams internets vai informācija ir jāuzzina steidzami, visērtāk būs zvanīt uz Satiksmes informācijas centra informatīvo tālruni 80005555. Tajā jūs konsultēs par pilnīgi visa veida ierobežojumiem, ar kuriem jums varētu nākties saskarties uz Latvijas ceļiem. Ja plānojat kādu tālāku braucienu, labāk pirms tam uzzvaniet, lai noskaidrotu, vai īsākais ceļš, konkrētajā gadījumā, neizrādīsies tālākais un nogurdinošākais.

Kas rada problēmas uz Latvijas ceļiem?

Nav nekāds noslēpums, ka uz ceļiem bieži vien veidojas bīstamas situācijas, kas var beigties ar smagām avārijām. Kaut gan pēdējo gadu laikā situācija ir ievērojami uzlabojusies, tomēr uz Latvijas autoceļiem regulāri iet bojā vai ievainojumus gūst simtiem cilvēku. Tam par iemeslu ir ļoti dažādas problēmas, sākot ar pašu ceļu kvalitāti un to nepietiekamo uzturēšanu un beidzot ar pašu ceļu satiksmes dalībnieku pārgalvību, visatļautību un neuzmanību.

Kā pati lielākā problēma tiek minēta nekvalitatīvais ceļu segums un nepietiekamā ceļu apkope un uzturēšana. Latvijā ceļi patiešām ir kritiskā stāvoklī un tas, gan tiešā gan netiešā veidā negatīvi ietekmē ceļu satiksmi. Bedres uz ceļiem un negludais ceļu segums rada nopietnus avārijas draudus. Iebraukšana bedrē var ne vien sabojāt transportlīdzekli, bet arī apdraudēt autovadītājus un pasažierus, bet nepiemērots ceļu segums ievērojami samazina saķeri ar ceļu, kas arī var radīt apdraudējumu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Nekvalitatīvie ceļi arī bojā automašīnas un līdz ar to, autoparks Latvijā ir ļoti nolaists. Protams, arī tas ietekmē drošību uz ceļiem. Arī nepietiekamā ceļu uzturēšana ir liela problēma, jo īpaši ziemā. Uz ceļiem var veidoties sniega un ledus kārta, kas rada nepiemērotus braukšanas apstākļus. Īsāk sakot, pagaidām problēmu ar pašiem ceļiem ir daudz un diemžēl, tas ir diezgan biežs iemesls dažāda veida un smaguma ceļu satiksmes negadījumiem.

Otra būtiskākā problēma ir nepietiekamā infrastruktūra. Tas attiecas uz ceļiem, gan apdzīvotās vietās, gan ārpus apdzīvotām vietām. Daudzi ceļu satiksmes negadījumi notiek tieši tāpēc, ka ceļu satiksmes dalībniekiem nav iespēju droši pārvietoties, vai arī droša pārvietošanās rada pārāk lielus sarežģījumus. Tipiskākais piemērs ir jājēju pāreju trūkums. Ja gājējam ir jāiet vairāki kilometri līdz tuvākajai gājēju pārejai, lai droši šķērsotu ceļu, visticamāk viņš izvēlēsies riskēt ar savu dzīvību un šķērsot ceļu tam neparedzētā vietā. Tāpat arī trūkst velosipēdistiem paredzētās ceļa infrastruktūras, kas ievērojami apdraud šo ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanos. Arī autotransportam trūkst vajadzīgās ceļu infrastruktūras, kas praktiski izpaužas, piemēram, kā ceļazīmju trūkums.

Vēl ļoti lielas problēmas rada vecs un nolaists autoparks. Ļoti liela daļa no automašīnām, kas piedalās ceļu satiksmē ir sliktā vai pat kritiskā stāvoklī. Automašīnas bieži tiek labotas tieši pirms tehniskās apskates, taču starp šīm tehniskajām apskatēm netiek nodrošināta pietiekam automašīnu apkope. Bieži vien uz ceļiem atrodas automašīnas, kurām vajadzētu aizliegt piedalīties ceļu satiksmē, jo tām ir būtiski bojājumi. Tas palielina risku, iekļūt ceļu satiksmes negadījumos, jo automašīnas nav pietiekoši labā tehniskā stāvoklī, lai veiktu visas nepieciešamās funkcijas ceļu satiksmē. Tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc notiek daudz smagu avāriju.

Visbeidzot, problēma, protams, ir arī ceļu satiksmes dalībnieku vieglprātība un visatļautība. Diemžēl šis ir biežākais ceļu satiksmes negadījumu izraisītājs vai vismaz viens no ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas faktoriem. Tas sevī ietver, gan ātruma pārsniegšanu, gan sēšanos pie auto stūres alkohola reibumā, gan arī vienkāršu nepiesardzību vai pārgalvību atsevišķās situācijās uz ceļiem. Arī mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, kā, piemēram, gājēji un velosipēdisti, bieži vien riskē, nedomājot par savu drošību. Par laimi, kultūra uz ceļiem ik gadu uzlabojas, taču situācija vēl joprojām ir visai bēdīga. Protams, ceļu satiksmes negadījumus parasti izraisa vairāku faktoru kopums, taču pamatā tam ļoti bieži ir pašu ceļu satiksmes dalībnieku nepiemērotā un nelikumīgā rīcība.

Jaunākās tendences ceļubūvē

Mūsdienās, tāpat kā visās citās nozarēs, arī ceļubūvē tiek izmantotas dažādas jaunākās tehnoloģijas, lai padarītu sauszemes transporta tīklu pēc iespējas ērtāku lietošanai. Tas tiek panākts gan ar dažādām ceļa seguma ražošanas un nomaiņas metodēm, gan dažādām tehnoloģiskām papildus funkcijām. Šie mūsdienīgie ceļi, kuri ir domāti ne vien nokļūšanai no punkta A līdz punktam B, bet arī autovadītāju ērtībām, tiek dēvēti par gudrajiem ceļiem jeb viedajiem ceļiem. Gudros ceļus veido dažādu tehnoloģiju kopums. Lūks populārākās no ceļubūves tendences, kas veido viedos ceļus.

1. Viedās ceļu tarifikācijas sistēmas

Mūsdienās tiek būvēti arvien vairāk maksas ceļi. Tam ir pamatots iemesls, proti, transportlīdzekļu kaists uz ceļiem ik gadu strauji palielinās un līdz ar to, ir nepieciešami līdzekļi regulārai ceļu atjaunošanai. Problēmas rodas ar nodevu iekasēšanu no ceļu izmantotājiem. Pirmkārt, nebūtu godīgi no viesim iekasēt vienādas summas, jo ne visi veic vienlīdz garus ceļa posmus, bez tam ir transporta līdzekļi, kuri ceļam nodara lielāku kaitējumu nekā pārējie. Šīs problēmas varētu viegli atrisināt, izmantojot viedās ceļu tarifikācijas sistēmas, kuras darbojas ar GPS palīdzību. Šīs sistēmas ļauj fiksēt katra transportlīdzekļa veikto ceļa posmu un ievākt informāciju par ceļu izmantošanu. Vēlāk šī informācija var tikt izmantota ceļu infrastruktūras plānošanā. Tas dos iespēju izveidot racionālu ceļu tīklu, kas mazinās sastrēgumus un citas satiksmes problēmas, kā arī ļaus efektīvi veidot naudas iekasēšanas punktus.

2. Solāro inovāciju izmantošana

Šī ir patiešām noderīga un unikāla tehnoloģija, kas varētu atrisināt daudzas satiksmes infrastruktūras problēmas. Uzņēmums, kas nodarbojas ar solārās enerģijas tehnoloģijām, ir izveidojis ceļu tīklu, kas ir veidots no caurspīdīga, izturīga materiāla, zem kura iestrādāti saules enerģijas kolektori un LED gaismas. Tas nodrošina to, ka ceļi ir daudz izturīgāki, lēnāk nodilst, ir apgaismoti un ziemā uz tiem neveidojas apledojums un neuzkrājas sniega sega. Tas arī ievērojami mazinātu līdzekļus, kas tiek tērēti ceļu uzturēšanai un apkopei. Pagaidām šādi ceļi ir uzstādīti vien pāris vietās ASV un darbojas testa režīmā, taču to ieviešama varētu pozitīvi ietekmēt ceļu infrastruktūru visdažādākajos veidos.

3. Joslas elektromobiļiem

Tā kā elektromobiļu skaits pasaulē strauji pieaug, ir jādomā par ceļu infrastruktūras pielāgošanu arī šiem transporta līdzekļiem. Pagaidām ar to ir problēmas, jo ir nepietiekošs uzlādes staciju skaits un vēl citi aspekti, kas traucē elektromobilu izmantošanas iespējas. Šīs problēmas varētu tikt risinātas, ieviešot atsevišķas braukšanas joslas elektromobiliem, kurām apakšā tiktu izveidots elektromagnētiskais lauks. Tas dotu iespēju uzlādēt elektromobilus braukšanas laikā. Šī gan ir visai futūristiska ideja, kas pagaidām ir testēšanas stadijā, taču tā nenoliedzami varētu palīdzēt, ar elektromobiliem saistīto, problēmu risināšanā un līdz ar to, dot ieguldījumu piesārņojuma mazināšanā un vides aizsardzībā.

4. Fluorescējošas ietves un ceļu apzīmējumi

Šī tehnoloģija jau tiek izmantota atsevišķās Eiropas pilsētās. Tā ir samērā vienkārša, taču ievērojami uzlabo ceļu infrastruktūru un samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Fluorescējošie ceļu apzīmējumi ir parasti ceļu apzīmējumi, kas palidināti ar īpašu pārklājumu, kas dienā uzlādējas un naktī izstaro gaismu. Tādējādi diennakts tumšajā laikā ir iespējams pamanīt dažādus ceļa apzīmējumus, robežas un ietves vai velosipēdistu ceļus. Dienā šie apzīmējumi ir balti vai dzelteni, gluži kā visi tradicionālie ceļu apzīmējumi. Šī nav nekāda sarežģītā nākotnes tehnoloģija un tās ieviešanu, visticamāk, varam gaidīt jau tuvākajā laikā.

Ceļu klasifikācija Latvijā

Kopumā Latvijā ir uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu ar vidējo ceļu tīklu blīvumu 1,139 km uz 1 km2. Tātad Latvijā kopā ir salīdzinoši blīvs ceļu un ielu tīkls, taču ne visi no šiem ceļiem ir asfaltētas šosejas. Apskatīsim, kādi ceļi mums Latvijā ir un kā tie tiek klasificēti?

Valsts galvenie autoceļi

Lielākie, garākie, plašākie ceļi ar vislabāko ceļu segumu ir valsts galvenie autoceļi. Pēc autoceļu likuma, tie ir visi ceļi, kas ir autoceļi, kas Latvijas autoceļu tīklus savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīkliem vai arī Latvijas galvaspilsētu, Rīgu ar pārējām republikas pilsētām vai pilsētu apvedceļiem. Kartēs un citos grafiskos, informatīvos materiālos šos autoceļus apzīmē ar burtu A un tiem ir piešķirta konkrēta secība. Latvijā pašlaik ir 15 valsts galvenie autoceļi, tātad valsts galveno autoceļu apzīmējumi ir no A1 līdz A15. Garākais Latvijas valsts nozīmes autoceļš ir Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki), kas apzīmēts ar A6. Vēl par nozīmīgākajiem tiek uzskatīti ceļi Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene), Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka), Rīga (Skulte)–Liepāja, Rīga–Ventspils u.c.

Valts reģionālie autoceļi

Pēc likuma, reģionālie autoceļi ir tie autoceļi, kas savā starpā savieno novadu administratīvos centrus, administratīvos centrus ar republikas pilsētām vai galvaspilsētu, vai arī republikas pilsētas savā starpā vai ar galvaspilsētu. Arī šie parasti ir samērā gari ceļu posmi, kas regulāri tiek uzturēti un atjaunoti ar asfalta segumu. Reģionālo autoceļu ir krietni vairāk – 136. Tie tiek apzīmēti ar burtu P, tātad Latvijā ir reģionālie autoceļi no P1 līdz P136. Daži reģionālo autoceļu piemēri ir Inciems–Sigulda–Ķegums, Ragana–Limbaži, Inčukalns–Ropaži–Ikšķile, Kocēni–Limbaži–Tūja, Valmiera–Matīši–Mazsalaca utt.

Valsts vietējie autoceļi

Pēc likuma, vietējie autoceļi ir tie autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno ar tā paša novada pilsētām, ciemiem, ciematiem un apdzīvotajām vietām novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, vai arī tuvu esošu novadu administratīvos centrus. Šie ir mazākie, šaurākie autoceļi, kuriem bieži vien nav asfalta segums, bet ir vien smilts vai grants segums. To kopējais skaits pagaidām ir 1489. Valts vietējos autoceļus apzīmē ar burtu V, tātad Latvijā ir vietējie autoceļi no V1 līdz V1489. Taču, vietējos autoceļus mēz arī svītrot, tāpēc daži pagaidām neeksistē, kā, piemēram, V11, V17 un V21. Daži vietējo autoceļu piemēri ir Tīraine–Jaunolaine, Jaunmārupe–SkulteBaltezers–Jaunkūlas, Garkalne–OšlaukiViļaka–Žīguri–Liepna, Vīksna–Gobusala utt.

Tilti

Kā atsevišķi ceļu posmi tiek izdalīti tilti. Pašlaik Latvijā ir 971 valsts tilts. Arī tilti ir dažādi. Latvijā 907 ir dzelzsbetona tilti, 14 ir akmens tilti, 43 ir metāla tilti un 7 ir koka tilti. To visu kopējais garums ir 31 173 metri jeb mazliet vairāk kā 31 km. Tā kā tilti praktiski ir visu pārējo valsts ceļu posi, tiem tiek piedēvēti to autoceļu indeksi, uz kuriem tie atrodas.

Pie valsts autoceļiem esoši stāvlaukumi un atpūtas vietas

Arī stāvlaukumi un atpūtas vietas, kas atrodas pie vats nozīmes ceļiem tiek ieskaitīti kopējā ceļu tīklā, jo tie ir ļoti būtiski normālas ceļu satiksmes komponenti. Tiem tiek piešķirti gan Latvijas ceļu indeksi, gan Eiropas ceļu indeksi ja tie atrodas pie valsts galvenajiem autoceļiem.

Pēc kādiem faktoriem tiek plānoti ceļu remontdarbi?

Autovadītāji un citi ceļu satiksmes dalībnieki bieži vien ir neizpratnē par to, kāpēc konkrēti ceļa posmi tiek laboti ļoti bieži, turklāt, kad tie vēl vizuāli izskatās pieņemami, bet citi paliek neremontēti ilgus gadus. Ceļu stāvoklis dažādās Latvijas vietās patiešām ir ļoti nevienlīdzīgs, tāpēc skaidrojam, pēc kādiem kritērijiem, tiek izvērtēti ceļi un kā tiek plānoti to remontdarbi?

Vispirms, noteikti jāsāk ar skaidrojumu par to, kāpēc tik daudz ceļu ir sliktā vai pat katastrofālā stāvoklī. Pirmkārt, tas ir finansējuma trūkums, lai nodrošinātu biežu, kvalitatīvu ceļa seguma maiņu. Galvenais ceļu nodrošinātājs ir valsts, jo tā veido ceļu tīklu un nodod to iedzīvotāju rīcībā. Atšķirībā no daudzām citām transporta infrastruktūras sastāvdaļām, kā, piemēram, ostām un dzelzceļiem, ceļi vienmēr ir bijuši bezmaksas, jo šāda veida mobilitāte tiek uzskatīta par pilsoņu tiesībām, turklāt nav iespējams izdomāt taisnīgu un efektīvu šī ceļu lietošanas apmaksas mehānismu. Tātad valsts ceļi tiek laboti un uzturēti vienīgi par nodokļu maksātāju naudu, kas var būt nepietiekama, lai visus ceļus savestu kārtībā, jo ceļu uzturēšana ietver arī citus darbus, ne tikai bedru labošanu un ceļa seguma maiņu. Otrkārt, jāņem vērā fakts, ka automašīnu uz ceļiem paliek arvien vairāk, līdz ar to ceļa segums nolietojas arvien straujāk.

Tālāk par pašu ceļu izvērtēšanu pirms remontdarbiem. Vispirms tiek izvērtēta katra ceļa nozīme un izmantošanas intensitāte. Ir jāsaprot, ka valsts galvenie autoceļi vienmēr būs prioritāte, jo pa tiem pārvietojas visvairāk transportlīdzekļu. Tie tiek remontēti visbiežāk un uz tiem tiek klāts tikai kvalitatīvs asfalta segums. Mazāk nozīmīgu ceļu labošana ir otršķirīga un ir iespējama tikai tad, ja tam pietiek finansējuma pēc tam, kad ir sakārtoti galvenie autoceļi. Protams, ļoti nopietnu bojājumu gadījumā, tiek laboti arī mazāki ceļi, piemēram bīstamas bedres pavasaros tiek labotas uz pilnīgi visiem ceļiem bez izņēmuma, jo tās nopietni apdraud satiksmes drošību.

Pēc tam ceļi, prioritārā kārtībā, tiek izvērtēti pēc konkrētiem kritērijiem. Vispirms tiek novērtēts ceļu seguma un arī nomaļu un ūdens novades vizuālais izskats piecu ballu skalā, lai varētu vispārīgi novērtēt, kuriem ceļiem ir nepieciešami nopietni remontdarbi. To, vai ir nepieciešami steidzami labojumi, var novērtēt arī tikai ar vizuālo apskati un bez tālākas izvērtēšanas. Tomēr tiek veikti arī nopietnāki izvērtējumi, lai skaidri saprastu, kād ir katra ceļa posma patiesais stāvoklis. Pēc vizuālās apskates tiek izvērtētas satiksmes intensitātes izmaiņas konkrētā laika posmā, lai pārliecinātos par potenciālo ceļa seguma nolietojumu. Tad tiek pārbaudītas seguma līdzenuma izmaiņas pēdējos gados, lai pārliecinātos par iespējamajām deformācijām. Un beigās tiek pārbaudīts arī saķeres koeficients, lai pārliecinātos, ka pa ceļu ir droši pārvietoties. Vēl tiek ņemta vērā arī ceļa izveides un labošanas vēsture, taču arī jauniem vai nesen atjaunotiem ceļiem bieži ir vajadzīga seguma remontēšana vai pilnīga nomaiņa.

Ir jāsaprot to, ka ceļa seguma nomaiņa vai citi remontdarbi daudzās vietās nav iespējami finansējuma trūkuma dēļ. Ir daudz ceļu, kas jālabo vai pilnībā jānomaina, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes. Vispirms tiek laboti ļoti nopietni ceļa bojājumi uz visiem ceļiem un pēc tam izvērtēta nepieciešamība labot pārējos ceļus, ņemot vērā prioritātes un ceļa stāvokli. Jāsaprot arī, ka nepieciešamība pēc ceļu remonta tiek izvērtēta pēc vairākiem kritērijiem un vizuāli nepievilcīgākie ceļi ne vienmēr ir tie sliktākie un bīstamākie.